Jaunumi*

Septembris

  • Interšu aizsardzība kļūst par preci Izsākta diskusija par to, vai ES ekspertu grupās pārlieku nedominē korporatīvās intereses. Iespējams gan, ka jautājums ir daudz plašāks, vai pati nevalstiskā darbība jeb interešu aistāvība nekļūst "korporatīva". Lasiet pārdomām no Open Democracy?

“Many of the present members would likely no longer participate because they could not see any reason for participating in a political debate”

Augusts

  • Tiesības uz informācijas atkalizmantošanu Ja jums vēl nav iznācis to izlasīt, pievērsiet uzmanību ES Direktīvas par informācijas atkalizmantošanu nesen pieņemtajām izmaiņām. Manuprāt, līdztekus tam, ka paplašināts tās tvērum, ietverot arī tā dēvētās GLAM institūcijas (jeb kultūras institūcijas) un pastiprināta uzmanība atkalizmantošanas "maksai", kā arī tiesību aizsardzības mehānismiem, īpaši interesants ir fakts, ka direktīvas pirmais pants nu paredz:

Subject to paragraph 2 Member States shall ensure that documents to which this Directive applies in accordance with Article 1 shall be re-usable for commercial or non-commercial purposes in accordance with the conditions set out in Chapters III and IV

"Shall be reusable" - vai un kādas būs šīs jaunās tiesības? Paredzu interesantu tiesu praksi. Un, jādomā, dažādu.
Vairāk par pašām izmaiņām draudzīgi no National Archives

  • Atteikums piekļūt valsts noslēpumam - valsts noslēpums Divi ministri neilgā laikā nav saņēmuši tiesības strādāt ar valsts noslēpumu, likumsakarīgi aktualizējot diskusiju par iedibināto piekļuves kārtību. Abi izteikuši vēlmi vērsties ECT. Satversmes tiesa viedokli izteikusi jau vairākkārt, atzīstot, ka Valsts nospēpuma likuma normas nav pretrunā Satversmei. Pavisam nesen arī ECT lēmusi par apstākļiem, kas tuvi šim jautājumam. Arī zemākas instances Latvijas tiesas un AT ir īsi pieskārušās šiem jautājumiem, gan parasti atsaucoties uz autoriatīvajiem ST lēmumiem:

- Satversmes tiesa: Lieta 2002-20-0103 un tiesnešu Lepses un Ušackas atsevišķās domas.
- Satversmes tiesa: Lieta 2005-07-01
- Augstākā tiesa skatījusi ar Valsts noslēpumu saistītus jautājumus pastarpināti, piemēram, lietā LL pret Valsts kanceleju
- Pavisam nesen vienā no gadījumiem savu nostāju paudusi arī Eiropas cilvēktiesību tiesa, pasludinot nolēmumu lietā Ternovskis pret Latviju

Politiķi mudina mainīt iedibināto kārtību. Vairāk LTV ziņās

  • Krīzes veido likumus Valsts noslēpuma likumā ietvertais valsts noslēpuma objektu saraksts tiek papildināts ar jauniem valsts noslēpuma objektiem. Turmāk tajā varēs, ierosina Aizsardzības ministrija, iekļaut arī informāciju par materiāliem objektiem vai priekšmetiem. Piemēram, par bruņojumu/bruņojuma sistēmām. Likumprojekts pieņemts Ministru kabinetā un tiek virzīts uz Saiemu, izskatīšanai tās rudens sesijā. Vairāk informācijas MK mājas lapā

Noteikumu projekts nosaka, ka, institūcijas rīcībā esošie materiāltehniskie līdzekļi (materiālie objekti vai priekšmeti) var būt valsts noslēpuma objekti, kuriem piešķir slepenības pakāpi.


Arhīvs

2014

2013

2012

2011

2010

2009

2008

*Ziņu trūkums vai neregularitāte šai lapā nenozīmē to neesamību, bet ir cieši saistīta ar šīs lapas veidotāju maizes darba režīmu un ražīgumu

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License