Jaunumi*

Aprīlis

Jauns pētījums datu aizsardzības jomā Kristina Irion no CEU nupat publicējusi savu pētījumu par on-line datu aizsardzības problēmjautājumiem un gaidāmo reformu - EU jauno regulas iniciatīvu! Lasām!

Grozījumi Arhīvu likumā 11. aprīlī Saeima trešājā lasījumā pieņēmusi grozījumus Arhīvu likuma 13. pantā "Arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumi", kuros noteikta kārtība, kādā privātpersonas var iegūt piekļuvi dokumentiem, kuri satur aizsargājamu informāciju (IPI?)

“(4) Persona, kurai saskaņā ar šā panta trešo daļu ir tiesības izmantot dokumentus ar pieejamības ierobežojumiem, ir atbildīga par to, ka dokumenti un tajos ietvertā informācija tiek izmantota tikai likumīgam, pieprasījumā norādītajam mērķim un pieprasījumam atbilstošā apjomā.”

ES pieprasīs zāļu ražotājiem atklāt klīnisko pētījumu rezultātus Interesants stāsts par atklātības publisko vērtību un privātumu. Lasiet Nature

In 2010, the European Ombudsman ruled that detailed data should not be seen as commercially confidential. That helped to drive development of the EMA’s policy, which will increase access to such information. But patient-level data are unlikely to be placed wholesale into the public domain, and companies, researchers, trial funders and patient groups disagree on who should decide which researchers can access them.

Is Open Government Working? Interesants raksts ar kritisku un faktos balstītu skatījumu uz atvērtās pārvaldības hipotēzēm un realitāti. Skatiet The Reboot

Do open government initiatives make citizens more informed and engaged, and make governments more accountable to their people? In a nutshell: for all our visualizing, hacking, and democratically-minded merrymaking, what impact have open government initiatives had so far?

It’s a difficult question to answer. Too often, defining and evaluating progress in open government confuses the means with the ends. Practitioners seem to focus more on the “open” (how many datasets have been released?) and less on the “government” (what impact has all this had on our processes of governance?).

Marts

Ir pagājis bez ziņām

Februāris

Leaks to test our reactions NY Review of Books publicējis skarbu stāstu par pagājušajā nedēļā "nopludināti" dokumenti par to, kā un kādos gadījumos ASV augstākās ametpersonas var lemt "par ASV pilsoņa nogalināšanu". Paralēli tam arī stāsts par to, kādēļ varētu būt nopldināts, pēc visa spriežot juridiski publisks dokuments, kurā raskturoti citi, ne tik pieejami avoti. Lasiet arī jūs: NYRB

Janvāris

Publiskos arī Saeimas darbinieku algas apmēru Valsts pārvaldē saņemto atalgojumu nu papildinās arī likumdevēja nodarbināto atalgojums. To katra mēneša 10. datumā atradīsim Saeimas mājas lapā sadaļā "Statistika".

Ierobežojumu noilgums Arī raksts ir interesants, tomēr interesanta būtu arī diskusija par informācijas pieejamības nautomātiska noilguma ieviešanu (šobrīd tāds, teorētiski, attiecas uz informāciju "Dienesta vajadzībām", īstermiņā, un valsts nospēpumu, ilgtermiņā). Vairāk lasiet Forbes

Saeimas caurlaižu informācijas pieejamība Jauns gads turpina vecā gada diskusijas par atklātību Saeimā. Priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kategoriski iebilst pret to, ka tiktu publiskoti Saeimas carulaižu saņēmēju vārdi (Lasi Delfos). Lai gan par šo iniciatīvu nudien nāktos diskutēt, lai noskaidrotu kādas informācijas pieejamība tiešām veicinās Saeimas darba atklātību un interešu konfliktu novēršanu vai konstatēšanu, kā arī sabiedrības "kontroles" funkciju, arguments "būs vairāk darba Vecrīgas kafeinīcām", šķiet, tomēr nav Saeimas priekšsēdētājas cienīgs, argumentējot par vienu no Latvijas iedzīvotāju pamattiesībām.

Par publisko un privāto telpu publikācijā Satori.lv raksta Māris Prombergs. Raksts šķiet kā autora "prāta vingrinājums" par šo interesanto jautājumu; vienlaikus būtu vērtīgi šo pašu jautājumu aplūkot arī saistībā ar vienmēr aktuālo diskusiju par vairāk atklātības.