2011

Decembris

  • Bloomberg v. Federal Reserve Pavisam no šī gada dziļumiem - martā, kad Bloomberg, Amerikas augstākajai tiesai atsakoties iesaistīties lietā (Bankas lūgums), uzvarēja ASV interesanto Centrālo banku lietā par informācijas sniegšanu par to, kādām bankām un cik naudas tika aizdots īstermiņa aizdevumos krīzes laikā. Mums ir ko mācīties. Lasiet vairāk Bloomberg.com
  • ES Dokumentu pieejamības regulējums Pārpublicēju, Statewatch ziņu par jaunumiem Eiropas parlamenta diskusijā.

EU: REGULATION ON ACCESS TO EU DOCUMENTS: European Parliament: Public access to documents: towards more transparency in the EU (Press release):
The report by rapporteur Michael Cashman MEP was passed with 394 votes in favour, 197 against and 35 abstentions.The report was opposed by the PPE (Centre-right, conservative group).
The European Commissioner Maroš Šefèoviè responsible for the dossier maintained the Commission's long-standing "head in the sand" position and told the plenary: "This agreement risks taking time and I am afraid that, given the amendments proposed in the report, agreement on changes to the regulations is not within reach. I cannot of course anticipate the position that the Council will take on the proposed amendments but many of them cannot be accepted by the Commission."
See: Report on the proposal for a regulation regarding public access to European Parliament, Council and Commission documents (recast)
See also for all background informantion and documents Statewatch's: Observatory: the Regulation on access to EU documents: 2008 - 2011 ongoing

Making it a general rule that all documents made accessible by public sector bodies can be re-used for any purpose, commercial or non-commercial, unless protected by third party copyright;
Establishing the principle that public bodies should not be allowed to charge more than costs triggered by the individual request for data (marginal costs); in practice this means most data will be offered for free or virtually for free, unless duly justified.
Making it compulsory to provide data in commonly-used, machine-readable formats, to ensure data can be effectively re-used.
Introducing regulatory oversight to enforce these principles;
Massively expanding the reach of the Directive to include libraries, museums and archives for the first time; the existing 2003 rules will apply to data from such institutions.

  • Vairāk informācijas meklējiet ePSI platform
    • Tostarp arī vairāk ziņu par inforācijas atkalizmantošanas ideju kā tādu
    • Interesanta arī komisāres agrāka runa par standartizāciju un atvērtajiem datiem

Novembris

In the talent-hunting private sector radical transparency is too much to ask. But, says Mr Berry [pilsētiņas mērs], this is government after all.

Arī komentētājs atzīst - Albuquerque(-s) piemērs ir svarīgs un arī citiem izmantojams, lai novērstu valsts līdzekļu izšķērdēšanu un ļautu ne tikai atbildīgajām institūcijām, bet arī iedzīvotājiem sekot un "sodīt". Manuprāt, būtu godīgi apsvērt pamatīgāk arī to, kādēļ nav iespējams atrast saprātīgu risinājumu/kopmpromisu jau esošo tautas kontroles mehānismu piemērošanā (info-a likums), kā arī - ja jau esošie post factum konstroles mehānismi caur atklātību nav darbojušies, kādēļ uzskatām, ka cēloņsakarība "atklātība - godaprāts" darbosies labāk šais jaunajos radikālās atklātības apstākļos?

  • Papildināta sadaļa par tiesu praksi. Dažas pēdējā laikā atrastas lietas Latvijā, kā arī senāka, bet relevanta ECT lieta, kur Čehijas NVO zaudēja lietā par informācijas nesniegšanu par jautājumiem, kas saistīti ar plānotas AES būvi - tehnoloģiju.
  • ECHR tiesu prakse par internetu un vārda brīvību Interesants apkopojums, ar kuru vērts iepazīties visiem vārda un interneta brīvības "bruņiniekiem" - bez ironijas. Apkopojums ir tiešām interesants un, galvenais, noderīgs, noteikti izlasīšanas vērts gan juristiem - teorētiķiem, gan žurnālistiem - praktiķiem.

Oktobris

  • Jauns KNAB priekšnieka amata kandidāts Aktuālā diskusija - vai informācijai par argumentiem konkrētā cilvēka izvēlē - citu nevirzīšanā ir publiski pieejamas ziņas? Manuprāt, argumentiem ir jābūt publiskiem, tostarp komisijas darba gala dokumentam. Vienīgais jautājums, kur pieļaujama diskusija, - ziņas par konkrētu ekspertu viedokļiem par konkrētiem amata kandidātiem.
  • Eiropas Savienībā spriež par atklātībai interesantām lietām Ne (jācer) pirmo un ne pēdējo reizi, bet ES spriež par atklātību ES ietvaros
  • Slovākijas publisko iepirkumu sekošanas vietne TI Slovākija atklāj jaunu interneta vietni, kurā interesenti var sekot valsts iepirkumu aktulitātēm un cipariem: http://www.otvorenezmluvy.sk/ Kaut kas līdzīgs mūsu ne pārāk pabeigtajam http://atklats.lv/
  • Slepena informācija - publiskas ziņas par slepenu informāciju - sabiedrības intereses Dokuments, kuru iepriekš nepelnīti netiku publicējusi - Slovēnijas Informācijas komisāra lēmums (Slovēnijas tiesiskais regulējums ir visnotaļ līdzīgs mūsu tiesību normām - ar būtiskāko atšķirību - informācija dienesta vajadzībām vēl joprojām tiek regulēta likumā par valsts noslēpumu) par sūdzību, kurā avīze lūdz atklāt noklausītu telefona sarunu saturu. Pieprasītājs pamato savu vajadzību ar sabiedrības interesēm, kā arī faktu, ka ziņas jau ir noplūdušas (informācija par noklausīšanos), kā arī to, ka šī noklausīšanās notikusi prettiesiski un tātad nevar tikt aizsargāta kā valsts noslēpums. Pēdējais arguments ietverts arī mūsu likumā par valsts noslēpumu - informācija, kura palīdz slēpt noziegumu nevar tikt klasificēta. Par minēto un citiem, arī Latvijā bieži apspriestiem un pretrunīgiem jautājumiem, piemēram, spekulācijām par slepenu vai IP dokumentu saturu - komisāres lēmumā (PS žurnālists zaudēja).
  • Latvijas Banka vs Lato Lapsa - III Pietiek.com par kārtējo LB zaudējumu tiesā jautājumā par Bankas darbinieku algu apjoma atklāšanu.
  • 7. starptautiskā informācijas komisāru sanāksme Šogad informācijas komisāru starptautiskā kopā sanākšana notika Kanādā, Otavā no 3. līdz 5. oktobrim. Tiem, kuriem tāpat kā man, šis brauciens partālu, nu ir iespēja aplūkot tur notikušo - publicēti sanāksmes materiāli un prezentācijas.
  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nosaka samaksu par meteoradara informāciju Lai nodrošinātu resursus meteoroloģiskā radara uzturēšanai, valsts kapitālsabiedrība nolēmusi ieviest samaksu par pastāvīgu un ikreizēju piekļuvi meteoradara informācijai. V/SIA savu nostāju pamato paziņojumā, kas ievietots tās mājaslapā.
  • Valsts kanceleja turpina cīņu par aizklātību atklātības likumā pietiek.com jau kādu laiku tiesājas ar VK, kuras ieskatā par ierobežotas pieejamības ziņām uzskatāma informācija par personu, kura piešķīrusi informācijai ierobežotas pieejamības informācijas/valsts noslēpuma statusu. Tiesa atzinusi, ka par valsts noslēpumu uzskatāma tikai tā informācija, kura nepārprotami uzskaitīta likumā kā VN objekts. Kanceleja tam nepiekrīt. Es gan piekrītu:)
  • Gillberg vs Sweden - the Grand Chamber hearing Interesanta lieta par zinātnieka ētiku un atbildību pret saviem pētāmajiem v. likuma burts un gars. The Court held a Grand Chamber hearing in the case of Gillberg v. Sweden. The case concerns a professor’s criminal conviction for refusing to comply with a court decision granting access to the University of Gothenburg’s research on hyperactivity and attention-deficit disorders in children to other researchers. Tiesas preses paziņojums, informācija par sākotnējo lēmumu un lietas apstākļiem aplūkojami šeit
  • Info par ES fondiem __Vienuviet__ Beidzot, beidzot arī pie mums vairs nebūt jāklejo pa atbildīgo insitūciju mājas lapām, lai savāktu kādu kopskatu par ES fondu izlietojumu! MK pieņēmis grozījumus noteikumos un turpmāk visa informācija būs meklējama Finanšu ministrijas uzturētajā www.esfondi.lv! Prieks!

Septembris

  • Vai atklātība grozīs zāļu cenas? Latvijas Radio 1 šorīt garš un interesants sižets par zāļu ražotāju/tirgotāju lobiju un no tā izrietošās pacientam jūtamās sekas (dārgākas izrakstītās zāles, bet vai dārgākas zāles kopumā?). Sižets vēsta par Veselības ministrijas iecerēm tam pretdarboties, uzliekot komersantiem papildus atklātības pienākumus. Ļoti interesants kāzus atklātības pētītājiem a la A. Fung - kādus mērķus var sasniegt ar atklātību.
  • Opendata.lv Ja nu jums gadījumā ir izdevies palaist šo garām - ieskatieties noteikti. Vēlēšanu dienās pamanīju EasyBI grafikus par vēlēšanu rezultātiem, bet, jāatzīst, ka daudz lielāks prieks man ir par to, ka kāds ir reiz ko saprātīgu izdarījis ar brīvi pieejamajiem datiem (tostarp atklājis kļūdas) par partiju ziedotājiem. Ļoti gribas cerēt, ka šī darbība neapsīks!
  • Valsts pārvalde, publiska informācija, privāti e-pasti Stāsts, kurā ir vērts iedziļināties. Anglijā saasināta diskusija par augsta ranga amatpersonu saraksti par darba jautājumiem, izmantojot privātus e-pastus. Šāda rīcība visticamāk tiks uzskatīta par publiskas, nozīmīgas informācijas slēpšanu. Gove faces probe over private e-mails, Raksta FT
  • Atklātība tiesās - ASV versija Pēdējās nedēļas laikā plašu rezonansi atklātības domātāju un cīnītāju vidū guvusi NYT viedokļu lapā publicēta sleja par atklātību ASV augstākajā tiesā. Lai arī mūsu valstu tiesas procesi būtiski atšķiras, viedoklis un argumenti ir ne vien interesanti - bet, domājams, arī Latvijā, ievērības cienīgi.

The political branches of government claim legitimacy by election, judges by reason. Any step that withdraws an element of the judicial process from public view makes the ensuing decision look more like fiat

Plašāks salīdzinošs skatījums, aplūkojot dažādu valstu un tiesisko tradīciju praksi - OSI

  • Eiropas Padomes atbilde ASV slepenības jautājumā Labs FAS Stīvena Aftergoda bloga apkopojums par Eiropas Padomes sagatavotu rezolūciju, kura runā slavē trauksmes cēlājus un nosoda citu valstu rīcību, ieviešot pastiprinātus informācijas drošības pasākumus. Lasiet nu!
  • Slepenības kvantificētāji Viens no ikgadējiem ziņojumiem, kura autori tiecas sniegtu mums labāku ieskatu tajā, cik daudz slepenības, skaitļos, ir ASV. Secrecy report 2011
  • CIA un Lībijas slepeno dienestu negaidīti ciešā sadarbība Manuskripti nedeg. Daži nedeg pavisam noteikti. Tā droši vien nodomāja arī bēgošie Lībijas slepeno dienestu darbinieki, atstādami aiz sevis bagātīgu informāciju - dokumenturs - par Kadafi sadarbību ar šo brīd viņa ienaidnieku - NATO- slepenajiem dienestiem. IHT šodien stāsta Holivudas trillera cienīgu stāstu.

Augusts

  • Augusta pučs Maskavā - dokumentos On the 20th anniversary of one of the high points of democracy in the 20th century — the defeat of the Soviet coup in August 1991 — you may be interested to see the primary sources we have uncovered on that event, in large part thanks to the U.S. Freedom of Information Act. Today the National Security Archive posted: raksta NSA direktors. Dokumenti ir tiešām interesanti.
  • Klasificētas mēbeles Plašu rezonansi izraisījušas ziņas par VP rezidencē esošo mēbeļu iepirkumu. Iepirkums veikts, maksājot no AM budžeta un klasificēts kā slepens. Ziņo Delfi
  • Eiropas komisijas ikgadējais ziņojums par dokumentu pieejamības regulas īstenošanu Kā allaž aplūkojams EK Interneta mājas lapā. No kopējiem 6361 informācijas pieprasījumiem no Latvijas nākuši 0.13% - Veseli 8. Protams, iespējams, ka daļa no mūsējiem iederas tajos 3.49% (221), kuru izcelsmes valsts nav norādīta.

The Speculative Archive for Historical Clarification is a long-term project that produces documents that investigate the political and cultural implications of state self-documentation. Its work focuses on the processes through which covert government activities are documented, classified for reasons of natio­nal security, and, at times, selectively declassified. Founded in 1999 by Julia Meltzer and David Thorne.

Viens no rezultātiem ir dokumentālā filma "It is not my memory of it" - dokumentu Amerikā un cilvēka Irānā stāsts par Irānas revolūciju.

  • Nodokļu parādnieku reģistrs Informācija par nodokļu parādniekiem, kuru saistības pret valsti pārsniedz 100 Ls varētu kļūt publiska, tā lemusi VSS

Overall, the paper argues that far from encouraging direct participation, the resource requirements for using government datasets actually reinforce the importance of intermediary organisations capable of processing and interpreting them, and that a rights-based framework may not be a particularly informative way of understanding the effects of open government data on democratic practice. It also suggests that the experience of the COINS disclosure has thus far confirmed a number of key claims made by technological sceptics, including that information technology is likely to reinforce existing power relations rather than disrupting them.

Jūlijs


MK oriģinālavots: apkopots šeit!

Šī informācija neietver ziņas par pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām

  • ES budžets - grafisks ieskats ieņēmumos un izdevumos Eiropas Parlamenta mājaslapai ir jauna sadaļa par ES budžetu - tā veidošanos, ieņēmumiem un izdevumiem. Noderīgi!

Jūnijs

  • Igauņu budžeta burbuļi Igauņi ir izdarījuši varenu lietu - sapratuši ne tikai to, cik naudas, kam tērē, bet arī to, no kurienes tā nāk!
  • Archon Fung Viens no maniem iecienītākajiem atklātības/līdzdalības pētniekiem intervijā Re-public.gr par to, kādēļ, viņaprāt "Transparency is a necessary but insufficient condition for democratic control", to, kādēļ, kad un cik daudz atklātība palīdz marginalizētajām grupām, atklātību privātajā sektorā un citiem ne mazāk interesantiem jautājumiem. Noklausieties arī interviju NPR
  • The Secret Sharer Izrādās, ka The New Yorker raksts par Tomasa Dreika lietu ir publiski pieejams lasīšanai bez maksas. Stāsts par trauksmes cēlāju, Obamas atklātības politku un dažādu interpretāciju par valsts noslēpuma sargāšanu.
  • BETA versijā palaists http://publicdata.eu/ kā viena no iespējām piešķirt publiskā sektora nereti tik vērtīgajiem (vārda tiešā nozīmē) datiem kopīgas mājas, lai tie būtu meklējami un izmantojami ES līmenī.

Information about European public datasets is currently scattered across many different data catalogues, portals and websites in many different languages, implemented using many different technologies. The kinds of information stored about public datasets may vary from country to country, and from registry to registry. PublicData.eu will harvest and federate this information to enable users to search, query, process, cache and perform other automated tasks on the data from a single place. /ePSI platform/

  • Ieskatieties arī Spectrum Blog
  • Iespējams, ka šī ir viena no atbildēm uz vienu no mana senā maģistra darba jautājumiem - vai atkalizmantošanai vajadzīgā minimālā info pieejamības standarta sasniegšana un vienādošana ES ietvaros nevedīs pie vēlmes harmonizēt arī info-a regulējumu, kas šķiet visai neiespējami, bet..
  • Atkalizmantošana - viena no Dāņu ES prezidentūras prioritātēm Konferencē Digital Agenda for Europe (sadaļa par re-use), Dānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas ministre Charlotte Sahl-Madsen atklātjusi, ka informācijas atkalizmantošana ES būs viena no Dānijas nākamā gada prezidentūras prioritātēm. Zināms, ka Re-use direktīva šobrīd tiek pārskatīta. Vairāk par re-use iniciatīvām pašā dānijā: http://digitaliser.dk/
  • Polijas premjers Tusks par re-use un pieejamību Raudzīsim, vai politiķa nostāja īstenosies dzīvē! Vēl pagājušajā gadā ES uzsāka pārkāpuma procedūru pret Poliju par nekorektu re-use direktīvas pārņemšanu nacionālajā likumdošanā
  • Komitoloģijas lieta Arī ES lēmumu pieņemšanas/gatavošanas nedemokrātiskākā daļa - komitejas - ieguvusi savu atklātības vietni. Tiesa ne pašu, bet blogera Ronny Patz iniciatīvas rezultātā. Ineresanti pasekot, beidzot vienuviet!
  • Cita kārtība valsts budžetā Valsts Kanceleja ir paveikusi lielu darbu budžeta pārksatāmības jautājumā un pavisam drīz katram no mums būs pieejama interneta vietne, kas ļaus ne vien aplūkot Latvijas budžetu dāžādās formās un griezumos, bet arī pašiem tikt pie šīs informācijas (mācies Lursoft!), citiem vārdiem sakot - to varēs atkalizmantot katrs interesents.
  • Oficiāli 'atveras' visas 7000 lapas Pentagona papīru Pentagon Papers skandāls ir kļuvis par informācijas "noplūžu" ikonu, savulaik satricinājis ASV valdību, kļuvis par pamatakmeni vienai no slavenākajām ar informācijas drošību un atklātību saistītajām tiesu lietām -New York Times Co. v. United States, kurā ar 6:3 Augstākā tiesa lēma par labu ASV konstitūcijas pirmajam labojumam. Lasiet vairāk: ABC News, bet - vēl labāk - aplūkojiet pašus papīrus! archives.gov
  • Iesniegumu likums 3.0? Valst kanceleja publisko pētījuma par Iesniegumu likuma īstenošanu, ar to saistītajām problēmām un nākotnes redzējumu tiesību normu un rīcībpolitikas (?) attīstībai.

Novērtējuma un rekomendāciju izstrāde par personas tiesībām vērsties iestādē ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības LR un ES dalībvalstīs, ko īsteno SIA „PriceWaterhouseCoopers”, ietver šādas jomas:
- Tiesiskā regulējuma sākotnējo motīvu izpēte;
- Iestāžu prakses analīze;
- Tiesu prakses analīze;
- Ārvalstu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses analīze;
- Rekomendāciju ziņojuma sagatavošana
Iestāžu prakses analīzes un tiesu prakses izpildes metodoloģija (.pdf)
Pielikums tiesiskā regulējuma sākotnējo motīvu izpētes materiālam (.pdf)
Starpziņojums: Ārvalstu prakse (.pdf)
Starpziņojums: Normatīvā regulējuma Latvijā analīze un ārvalstu prakses metodoloģija (.pdf)
Starpziņojums: Tiesiskā regulējuma vēsturiskā attīstība (.pdf)
Vairāk: VK mājas lapā

  • Pasaule saskaņā ar info-a Klajā laista jaunākā, ikgadējā info-a likumu pasaules karte. Kopā nu jau 90 un daži vēl gaidāmi.
  • Patiesā labuma guvēji Nu jau bēdīgi slavenais likumprojekts - grozījumi Komerclikumā, lai nodrošinātu patiesā labuma guvēju atklātību ārzonās reģistrētiem komersantiem

Maijs

  • Atvērto datu stāsti Ja arī jūs interesē atvērto datu stāsti, ielūkojieties! opendatastories.org
  • Line-to-take wiki Anglijas informācijas komisārs uztaisījis wikilapu ar vadlīnijām iestādēm, izlemjot par rīcību, kad tās saņem noteikta veida iesniegumus/jautājumus. Interesanti!
  • Saeimas prezidijs un Satversmes 104. pants Vesela darba grupa lauzīja galvas par to, kā labāk, saprātīgāk un mērķtiecīgāk piemērot Iesniegumu likumu. Saeimas prezidijs izdomaja. Pietiek.com
  • Publish what you fund In the last couple of days, we have the proof that donors can do aid transparency with the release of the European AidWatch Report today which ranks donors on their aid transparency, and Monday’s release of the implementation schedules for IATI. Latvija (atšķirībā no Igaunijas) nav saraksta augšgalā.

This year’s AidWatch report confirms that EU member states are off-track to meet their aid quantity and aid effectiveness commitments, and are increasingly prioritising self-interested aid policies that are reflecting their own immediate security, migration and commercial interests.

  • Transparency and Surveilance in Post-Reunification Germany Jaunākajā Surveilance and Society izlaidumā lasāms interesants Stefana Sperlinga raksts par atklātības izpratnēm un interpretācijām Vācijā. Varbūt ne visas interesantās domas ir izdomātas līdz galam (vismaz man tā šķiet), bet dažas no tām ir tālākas domāšanas vērtas. Arī pie mums. PS Par Vāciju šai ziņā vispār nav daudz angliski rakstīts.
  • Eiropas Parlaments vēlreiz atgriežas pie dokumenta definīcijas Interesanta ziņa no Statewatch. Izskatās, ka turmāk ES institūcijas nevarēs dokumentu definēt tikai pēc sava prāta. Parlamentārieši tomēr uzskata, ka šis jautājums ir ES līgumu līmeņa interpretācija un būtu jāskaidro tiesai. Tā, kā norāda SW, jau iepriekš krietni "sapurinājusi" insitūcijas, norādot, ka nav pamata atteikt iespēju iepazīties (lasi, atteikties par dokumentu uzskatīt) ar dokumentiem, kuri vēl atrodas izstrādes procesā. Komentāram pievienotas arī vairākas interesantas SW pozīcijas!
  • Valsts noslēpumu likuma 5. pants jau atkal nonācis Administratīvās tiesas uzmanības lokā. Ar īsti sargsuniski pieeju lietām Lato Lapsa vēlreiz iesūdz tiesā SAB, lūdzot pārbaudīt, cik pamatoti tikusi klasificēta informācija, kura saturiski atbilst VN likuma 5. pantā ietvertajām pazīmēm. Vairāk pietiek.com
  • Eiropas Ombuds skaita sūdzības Visvairāk sūdzību par ES administrācijas darbu, tostarp par informācijas atklātību, saņem no Spānijas un Vācijas, tā ziņots 16/05 izsūtītā Ombuda preses paziņojumā. Tajā ietvertas arī nozīmīgākās no 2010. gadā izskatītajām lietām, piemēram, gadījums, kas Ombuds izskaidroja dalībvalstīm, ka tām nav tiesību uzlikt veto ES lēmumam par noteiktu dokumentu izsniegšanu pieprasītājam.
  • Prāts un izpletnis Nesaistīti ar ieastajām ziņām, viena lapa, ar kuru grūti nepadalīties un kura tā vien uzvedina atkārtot bezgala atkārtoto banalitāti par prāta līdzību ar izpletni - strādā tikai atvērtā veidā: The Theory Talks
  • Re-use and its roadblocks 10. maijā Briselē notika diskusija par informācijas atkalzimantošanu (re-use) ES ietvaros, šķēršļiem un iespējām tos risināt. Manuprāt, dažas no prezentācijām un daži no rakstiem nemaz nav zemē metami: Lūkojiet šeit. Viena no tām arī par mana maģistra darba tēmu, tiesa, gan - skaisti apejot informācijas atklātības jautājumu:)
  • 1st Global Conference on Transparency Research 19. maijs - nozīmīga diena visiem Transparency scholars. Pirmā konference, kurā jautājums celts zinātniskā gaismā, veidojot pamatus jaunai disciplīnai! Nule publicēti arī konferencē piedāvātie priekšlasījumi

Aprīlis

  • Jaunas grāmatas Grāmatu sadaļā daži jaunumi! Peter Forsskål un jauna grāmata par Government Secrecy (tiesa, tāds visai Amerikānisks skatījums). Pie jaunajām saitēm praktiķiem - Secrecy {Book}
  • Atvērtība Ir "downwards sticky" , tas atsaucoties uz Lessigu. Bet jaunums par to, ka VK gatavojas ieviest papildus drošības pasākumus valdības ēkā, tādējādi visnotaļ būtiski pazeminot iespēju mediju pārstāvjiem uzturēties MK/VK telpās, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams, lai atspoguļotu noteiktu pasākumu. Ja žurnālisti šī rezultātā uztaisītu salīdzinošu pētījumu par drošības režīmiem dažādās publiskajās iestādēs, kaut tikai ministrijās un citās galvenajās valdības ēkās, rezultāti varētu būt visai interesanti.
  • Zviedrijā problēmas ar atklātību partiju finanšu jomā The Economist Intelligence Unit´S Index Of Democracy 2010 ziņo, ka Zviedrijai nav veicies tik spoži kā iepriekš un pirmā vieta nu atdota Novēģijai. Īpaši neveiksmīgas ir lietas ar atklātību par partiju finansēm.

We can note that The Economist now claims that Sweden has a problem with transparency regarding party financing. We commented on this in our first post about their survey. In fact, this transparency has improved since 2006, when The Economist gave Sweden a full score on this question. This says something about the lack of reliability in their collection of facts. Apparently, in 2006 and 2008, they had no reliable information whatsoever about party financing in Sweden.

Vairāk - pie Grundlag

  • Neiesniedzēji Vai VID būtu jāpublisko saraksts ar amatpersonām, kuras savlaicīgi nav iesniegušas amatpersonas deklarācijas? Iespējams sākums jaunai diskusijai. Ziņo LETA
  • Obamam neveicas BO pēdējā laikā tiešām nav smaidījusi veiksme. Vēlēšanas ir zaudētas, sākusies jaunā priekšvēlēšanu cīņa un budžets karājies mata galā. Tam visam klāt atklātības cīnītāju nemitīgas sūdzības par to, ka nav nekāda progresa arī atslepenošanas centienos: FAS vēlreiz ziņo: Neveicas! Reform fails to take hold ziņo arī Slate
  • Diskusija par personas koda maiņu Brivibu Info ieblogojis īsu ziņu par iespējamām izmaiņām saistībā ar personas koda "filosofijas" maiņu. Lasām Manuprāt ne-personīgs personas kods ir labāks un funkcionālāks kā mūsu šobrīdējā, ierastā sistēma.
  • PB publisko apjomīgu datubāzi par 88 info_a likumiem visā pasaulē Daudz vairāk un detalizētākas informācijas par šo var lasīt Freedominfo.org
  • Visi atkalizmanto! Visi, kuriem netrūkst zināšanu un intereses meklēt, prasmju ar informāciju strādāt un uztaisīt no tās ko jaumu - laipni lūgti - veselos divos informācijas atkalizmantošanas konkursos!
  • Igaunija un algu atklātība Interesants un teju 10 gadu vecs Igaunijas Augstākās/Konstitucionālās tiesas spriedums par informācijas par algu pieejamību kapitālsabiedrībās ar valsts daļu. Atklātība zaudēja. Lasīt!

Marts

  • Noraida nepieciešamību grozīt Valsts noslēpuma likumu lai noteiktu precīzus un vienotus kritērijus, lemjot par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu. Grozījumus likumā rosināja apvienība Sasakaņas Centrs, lai, kā savu iniciatīvu medijiem pamatoja deputāti, novērstu subjektivitāti šī lēmuma pieņemšanā. Saeimas deputātu vairākums priekšlikumu likuma grozījumiem neatbalstīja.
  • Blogs par info-a in vārda brīvību ES Daņu žurnāliste Brigite Alftere (Brigitte Alfter) blogo Euobserver.com lapā: par vārda brīvību, atklātību, informācijas pieejamību ES, arī Savienības atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un citiem medijiem, to pētniekiem un arī atklātības cilvēkiem būtiskiem un interesantiem jautājumiem.
  • ES Komisijas piedāvātās izmaiņas dokumentu pieejamības Regulā Piedāvāju Statewatch apkopojumu par šo jautājumu. Tiem, kuri patiesi interesējas, būs interesanti.
  • ES Vispārējā tiesa spriež par labu atklātībai diskusiju procesā 22. martā ES Vispārējā tiesa lēma par labu Spānijā reģistrētajai organizācijai AccessInfo, kura pieprasīja no ES Padomes informāciju par dažādu dalībvalstu konkrētām nostājām jautājumā par ES Regulas par tiesībām saņemt dokumentus no ES institūcijām, reformu. Padome dokumentus sākotnēji izsniegusi tikai daļēji, un AccessInfo šo lēmumu apstrīdēja tiesā.

Tiesa Padomes argumentus neatbalstīja, norādot uz to, ka fakts, ka pieprasītie dokumenti neatspoguļo gala lēmumu, bet gan Regulas versiju konkrētā tās labošanas procesa stadijā, nevar kalpot par pamatu atteikumam, jo: "By its nature, a proposal is designed to be discussed … not to remain unchanged …. Public opinion is perfectly capable of understanding that the author of a proposal is likely to amend its content subsequently."

Ne mazāk interesantas ir arī Padomes un Tiesas viedokļu mijas jautājumā par to, vai šajā gadījumā ir pamatoti atsaukties uz to, ka informācijas sniegšana pirms ticis pieņemts galīgais lēmums, neveicinās diskusijas kvalitāti ("chilling effect") par Regulas saturu: "Countering the argument put forward by the Council that: “If delegations were deprived of the chance of having calm discussions … it would make it difficult for the Council to move the revision of the regulation forward,” the Court noted that: “it is in the nature of democratic debate that a proposal for amendment of a draft regulation … can be subject to both positive and negative comments on the part of the public and media."

No tā secinām - Eiropas Savienība tiešām kļūst atklātāka!

  • Viena ES, teju vai 27 dažādas atbildes uz vienu pieprasījumu Interesants Access Info piemērs par to, cik atšķirīga ir dažādu ES dalībvalstu izpratne par informācijas pieejamības ierobežojumiem, kad tas skar valsts nostāju jautājumos, kas saistīti ar ES politku attīstību. Šoreiz Access Info jautāja par valsts nostāju sarunās par Regulas 1049/2001 [Atklātības regula ES jautājumos] reformas gaitā, kas iestrēgusi nu jau vairāk kā gadu. Salīdzinot ar daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvija izskatās visnotaļ pieklājīgi. Pilns ziņojuma teksts.
  • Kā tieši nodot otrai iestādei gada pārskatu Divi mēneši ir apkārt un beidzot atrisināta viena no sarežģītākajām atklātības problēmām šogad - kā nodod nevalstiskas organizācijas gada pārskatu (grūti iedomāties pēc savas būtības vēl publiskāk pieejamu informācijas vienību) no vienas iestādes otrai. Tas, kā tieši iestādes sadarbosies, lai šo varoņdarbu - informācijas publiskumu - nodrošinātu, nu tiks noteikts MK noteikumos: "ar grozījumiem noteikumos par biedrību gada pārskatiem paredzēts noteikt, ka biedrību, nodibinājumu vai arodbiedrību gada pārskatus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskās kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina gada pārskatu publisku pieejamību." Ar mazāku ironijas devu to raksturo delfi.lv Kāmēr tika sagatavoti visi MK noteikumu projekta pavaddokumenti, visi pārskti jau sen būtu publiskoti!!
  • Praktisks vingrinājums kapitālsabiedrību atklātībai Nedz AirBaltic, nedz Satiksmes ministrija neatklāj informāciju par to, kas ticis nolemts kapitālsabiedrības padomes sēdē, ziņo mediji. Bet gan jau drīz ziņos arī pietiek.lv:)

Februāris

  • Jauns "tiesiskais pamats" informācijas klasificēšanai Šodienas MK sēdē (pareizāk sakot, koalīcijas padomes sēdē) ministri vienojušies noslepenot konsolidācijas projektu. Pamatojums - "lai neizraisītu negatīvu rezonansi sabiedrībā". Droši vien arī šim valsts drošībai tik kaitīgajam dokumentam piešķirts statuss "dienesta vajadzībām".
  • The art of secrecy MI 16 ļaujas mākslai - NY atklāta izstāde, kurā redzamajās gleznās attēlots Britu slepenā dienesta darbinieku - aģentu - ikdienas darbs. Vairāk par to NYT. Darbi tika paļauti MI 16 konrolei, komentāriem un labojumiem:

The theme for the project, Mr. Hart Dyke [the artist] said, was “to show what S.I.S. officers do without showing too much” — and that he was to do it at his own expense. The arrangement also stipulated that all the works be submitted for MI6 approval, a commitment that resulted in Mr. Hart Dyke’s having to remove some details from half a dozen works, leaving what he described as “holes” in the canvases. “I think the holes add to the sense of intrigue,” he said.

  • Saeima noraida atklātus balstojumus amaptersonu iecelšanai, savukārt aktualitāti nezaudē pieekļuves paplašināšana MK sēdēm. Pēc Zaļās zāles remonta tās vērosim internetā. Savs C_SPAN arī Latvijai, versija 2 MK-SPAN.
  • ES vienotā nostāja datu aizsardzībā Klajā jau tādu brīdi nācis solītais ES redzējums par datu aizsardzības vienotā tiesiskā regulējuma reformu (jau ziņoju, ka tāds top). Lasām un vērtējam.
  • MK Rīcības plāna 2.1. punkts paredz, ka informācijas pieejamība tiks paplašināta 2015. gadā:)

Nodrošināt pilnu un skaidru informāciju par Ministru kabineta darbu un situāciju tautsaimniecībā. Paplašināsim informācijas atklātību valsts pārvaldē. Tā ietvaros paredzēts "Nodrošināt precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju, t.sk. izvērtējot statistiskās informācijas teritoriālā griezuma iespējamību, Latvijas un ārvalstu datu lietotājiem, izstrādājot un īstenojot ikgadējo Valsts statistiskās informācijas programmu." Termiņš:31.12.2014.

  • Lielisks Augstākās tiesas lēmums. Info-a valsts kapitālsabiedrībās Tiesa beidzot ir izšķīrusi gadu gadiem ilgstošo strīdu par to vai un cik lielā, kā arī kādā kārtībā mērā pilsonim ir tiesības pieprasīt informāciju par valsts kapitālsabiedrību darbu.

Apstāklis, ka valsts savai darbībai ir izvēlējusies komercdarbības formu, „neaizved” šo darbības jomu no sabiedrības interešu loka. Nav pamata savstarpēji nošķirt sabiedrības interesi par valsts darbību valsts pārvaldes uzdevumu veikšanā no sabiedrības intereses par valsts darbību privāto tiesību jomā. Tās abas ir vienlīdz leģitīmas, un interese par valsts darbību privāto tiesību jomā ir vērsta uz to pašu mērķu sasniegšanu kā interese par valsts pārvaldes funkciju veikšanu.

Informācijas pieprasījums, kas saistīts ar kapitālsabiedrības darbību, jāadresē valstij - institūcijai, kura ir valsts kapitāla daļu turētājs konkrētajā institūcijā.

  • Atklāt informācijas pieprasītājus? ASV kongresa komiteja, kurai uzdots uzraudzīt valdības reformu ieviešanas gaitu un sekmes - "The Committee on Oversight and Government Reform has two fundamental responsibilities: to ensure that the governmental agencies that serve the American people are both accountable and transparent" - lai to īstenotu, iespējams, lūgs pārvaldei iespēju iepazīties ar informāciju par informācijas pieprasītājiem un to pieprasījumu būtību.
  • Do Informed Citizens Hold Governments Accountable? Pasaules Bankas Governance blogā Stuti Khemani secina "It depends". Cilvēki noteikti kļūst aktīvāki, sarosās rīcībai, un ieinteresētāki, īpaši ciktāl tas skar iespējas izmantot valsts piedāvātās iespējas. Bet:

Such findings of private citizen participation are, of course, inspiring, but they leave open a billion-dollar question: how do we make public resources less wasteful and more effective in delivering development?

  • Katru gadu ap šo laiku aizsākas diskusija par to, vai LTV publiskā pasūtījuma ietvaros līdzekļu apjoms, kas tiek maksāts par konkrētu raidījumu sagatavošanu, ir publiski pieejamas ziņas. Arguments - tas ir LTV komercnoslēpums nav pārlieku spēcīgs, jo tā tomēr ir valsts naudas plūsma, kuru var konkrēti nodalīt no LTV reklāmas u.c. ienākumiem. Arī arguments par konkurences apstākļiem tiek bieži apstrīdēts, argumentējot, ka valsts naudas saņemšana per se nostāda LTV pussoli priekšā citiem. Kā allaž - koks ar diviem galiem. Intereanti, ko par informācijas pieejamību teikti LTV, ja viņu budžeta daļu veidotu arī licences maksa par TV skatīšanos?
  • Mediji un demokrātija - Pētījumu e-krājums Jautājumam par to, vai atklātība patiesi pozitīvi ietekmē korupcijas novēršanu, atbildēs bieži dzirdams, ka jā - tomēr daudz veicinošāka par agent-mediated atklātību ir non-agent mediated atklātība jeb, citiem vārdiem sakot - mediju un aktīvās pilsoniskās sabiedrības darbs ar atklātībā nonākošajām ziņām vai to izvilkšanu dienasgaismā. Kā nodevu šīm vispārīgajām atklātības pētnieku atziņām, nododu jūsu vērtējumam arī Harvardas Jana Sorensteina centra pētījumu e-krājumu par medijiem un demokrātiju.
  • Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs par Info-a Karimovs savā ikgadējā uzrunā parlamentam galveno uzmanību veltījis reformām, lai veicinātu demokrātiju. Tostarp uzrunājis arī vārda un informācijas brīvību. Kā man atzina Uzbeku nelielās aktīvo nevalstisko organizāciju kopas pārstāvis "But I believe the current Uzbek government would implement those reforms only to the degree won't endanger their political position." Baudiet runu arī jūs! Skopās mediju ziņas, kas pārsteidza daudzus: šeit
  • EK nobriedusi datu aizsardzības ietvara reforma 14. janvārī ES Datu komisārs komentējis Eiropas Komisijas komunikāciju par nepieciešamību reformēt personas datu aprites tiesiskā regulējuma ietvaru. Atbalstot EK viedokli, Komisārs norāda, ka, viņaprāt, ir laiks vēl lielākai harmonizācijai (atgādinu, ka arī šobrīd visi ES valstu datu aizsardzības likumi sakņojas direktīvas 95/46/EC normās, tā nosaka regulējuma ietvaru, kas iestrādājams nacionālajā tiesiskajā regulējumā) - ir pienācis laiks, kad visu valstu regulējumam jābūt max vienādam un ES normām - tieši saistošām. Šis paziņojums varētu būt ļoti nozīmīgs informācijas pieejamības nākotnei. Skat. pilnu dokumentu

Janvāris

  • Anglija varētu paplašināt Info-a likuma tvērumu Vairāk par to Ben Worthy no Constitution Unit

[Gordon Brown] committed the government to extend the UK Freedom of Information Act to a range of new organisations not currently covered by the Act, make the Information Commissioner more autonomous, and reduce the time limit certain archived documents from 30 to 20 years.

Kā arī Justice Department apkopojums par konsultācijām Info-a likuma grozīšanas jautājumā, kurš, nez kādēļ neliekas skaistā saitē: www.justice.gov.uk/consultations/docs/consultation-response-_section5.pdf

  • Kad iesaistīt sabiedrību, kad ieinteresētos Dialogue by design pārpublicējis kādu interesantu jautājumu/skatījumu uz to, kad sabiedrības (plašas sabiedrības) iesaiste problēmas risināšanā. Interesanti un nedaudz "nepopulāri"
  • Valsts kanceleja par vienotu informācijas atklātības politiku nedomā Izlasot Ir.lv interviju ar jauno Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani kļūst skaidrs tas, ka nekādas vienotas informācijas atklātības politikas Latvijā nebūs. Pieprasījuma vēl joprojām nav pat no pārvaldes stratēģiem.

Protams, es redzu, cik lielas problēmas, šīs neauglīgās diskusijas… Protams, arī sabiedrības doma attīstās, arī juridiskā doma attīstās un mans viedoklis ir tāds, ka ir jābūs [sic!] visam pēc iespējas caurspīdīgākam un atklātākam.

Birokrātijas kontroles likumus tiešām nevar atstāt pašas birokrātijas rokās, to veidošana jāuzņemas Saeimai. Piemērošana tad, acīmredzot, paliek Tiesas rokās. Kāmēr likumdevējs burts-burtā neuzrakstīs, ko darīt ierēdnim, saņemot visus iespējamos informācijas pieprasījumu, tā arī turpināsim stīvēties līdz kasācijai. Vai tā mēs būvēsim sabiedrības pozitīvo viedokli par valsts pārvaldi?

  • Kanādā pirmā Info-a likuma pārskatīšana kopš 1983. gada No malas raugoties, allaž šķitis, ka Kanādā ar atklātību viss ir kārtībā! Institūcijas ir savā vietā. Likums darbojas. Pieejama drošticama un laba statistika. Prakses apkopojumi. Bet nekā, tā saka vietējie!

The law that determines what secrets Canadians can pry out of their government hasn't been substantially overhauled since Pierre Trudeau introduced it in 1983, an era when Ronald Reagan was U.S. president and the Internet connected fewer than 600 computers.

Ieskatieties arī pie Ken Rubin - viena no pieredzējušākajiem info-a juristiem ne tikai Kanādas mērogā.

  • Vai NVO gada pārskati kļūst nepieejami, ieliekot citā atvilktnē? Ar labu domu, taupot iesniedzēju laiku un nervus, NVO gada pārskatus vairs nav jāiesniedz gan VID, gan UR, bet tikai pirmajam. Atklātībai no tā labāk, tiesa, nav kļuvis, jo VID likuma normas expresis verbis aizliez dalīties ar informāciju par gada pārskatiem. Bet, vai, nonācis citas iestādes plauktā, informācijas kopums pēkšņi maina statusu? Manuprāt, nemaina. Vai risinājums ir tikai un vienīgi uzrakstīt normu, ka šie dokumenti ir izņēmums? Manuprāt, nav.

Noteikt likumā bezgalīgus izņēmumus ar to, kas ir pieejams, ir pretēji info-a likuma pamatprincipam - "pieejams ir viss, ja likumā nav noteikts citādi". Nepieejams, savukārt, ir tas, kā atklāšana aizskar nozīmīgas, likumā fiksētas sabiedrības intereses. Un tās nemainās, pārliekot dokumentu citā atvilktnē vai iesniedzot citai institūcijai! Nosakot pieejamo, mēs nonāksim pie Eiropas Savienības institūciju režīma, kur pieprasāms, pat ne pieejams, ir tikai tas, ko iestādes uzskata par nepieciešamu iekļaut reģistrēt, un arī tad vēl pastrīdas vai šī informācija tomēr kādam nenodarīs pāri.
Es to redzu, pirmkārt, kā iespēju divām ministrijām un divām iestādēm sadarboties, apmainoties ar informāciju. Ja šādām lietām ir jāraksta speciālās normas, mēs varam droši likvidēt gan Valsts pārvaldes iekārtas, gan Administratīvā procesa likumus. Un tiesību principus pavisam noteikti.

  • Azerbaidžānā publiskos kaimiņvalstu militārās doktrīnas Neliels portāls panarmenian.net ziņo, ka kāda nevalstiskā organizācija - pēc visa spriežot tā ir rezerves virsnieku asociācija, nolēmuši pārtulkot, publiskot un publiski apspriest savu kaimiņvalstu militārās doktrīnas.

Military doctrines of six Caucasian countries - Russia, Georgia, Armenia, Turkey, Azerbaijan and Iran – will be translated into Azerbaijani, Russian and possibly English and then made public to “clearly show whether they can constitute a threat to Azerbaijan’s national security.

  • Ierobežotas pieejamības informācijas saraksti droši vien (vēl joprojām) nav sastādīti ne tikai Ārlietu ministrijā. Norma, kas paredz, ka pieejams ir it viss, kas saskaņā ar likumu nav ierobežotas pieejamības ziņas, ir cieši saistīta ar citu - to, kura paredz, ka katrai iestādei ir jāizveido ierobežotas pieejamības informācijas saraksts. Ne visu, ko ir iespējams padarīt par ierobežotas pieejamības informāciju, par tādu tiešām ir arī nepieciešamība padarīt, bet saraksts pats par sevi ir vispārpieejams un tādēļ ļauj mums uzzināt, kādas ziņas iestāde uzskata par aizsargājamām un jautāt - kādēļ. To, kam šādā sarakstā jābūt, likums strikti nenosaka, neprecizē arī to, kādēļ tāds nepieciešams, tādēļ tradicionāli iestādes katra izvēlas savu versiju par patiesību. Vai sarakstam ir arī kāda funkcija iestādē? Reizēm noteikti noder. Tomēr tā neesamība jo daudzās pierāda, gan pie izpratnes, gan pašas normas vēl jāpiestrādā.
  • Prātīgs vārds par komercnoslēpumu Ļoti pat "in line" ar jaunāko akadēmisko domu jautājumā par atklātības "pelēkās zonas" jeb valsts kapitālsabiedrību informācijas pieejamību (sk. Transparency and Secrecy grāmatu sadaļā), kultūras ministrijas paziņojums par Latvijas Nacionālās operas darbinieku atalgojumu. Īpaši jāatzīmē doma par argumentēto pamatojumu.
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License