2012

Novembris

  • Saeimas komisiju protokoli Internetā Saeimas komisijas aizsākušas jaunu praksi - komisijas sēžu protokoli nu tiek publicēti un ir pieejami sēžu kalendārā un arhīvā: Lūkot šeit!
  • IeM un Public interest override Vitronic radaru lietā IR ziņo par IeM diskusijām ar komersantiem radaru iepirkumu līgua publiskošanas lietā. Interesanti, ja radars ir COTS produkts, kā tā cena (un es te nerunāju par cenas piedāvājumu klientam) var būt komercnoslēpums?
  • Saimas komisiju atklātības lieta Stāsts par to, kādēļ jāpublicē Saeimas komisiju sēžu apmeklējums un to, vai un cik lielā mērā nevalstiskai organizācijai ir tiesības uzraudzīt deputātu darbību un par to informēt plašāku sabiedrību, pieņemas spēkā un aug augumā:
  • Spriedums interešu konfliktu lauciņā no ES tiesas Vecs, tomēr izlasīšanas vērts spriedums vēl no Santēra komisijas skandalozās aiziešanas laikiem. Interesants skats uz interešu konfliktiem, amatpersonas politiskās atbildības latiņu, atklātību un korupcijas novēršanas pasākumiem ES institūcijās. lūkojiet šeit!

Oktobris

  • ASV Finanšu ministra darba kalendārs - darba plāns tiek publicēts ASV. Ar melnajiem laukumiem.
  • Par atklātiem balsojumiem pašvaldībās Saeima samazina iespējas aizklātiem balsojumiem pašvaldībās. Ziņo Delfi
  • Noslēpumiem pilnas grāmatas, ziņo Foreign Policy The Pentagon will delay publication of McChrystal's book because of security concerns. FP's Tom Ricks writes that McChrystal's book, "My Share of the Task: A Memoir," will be delayed while the Pentagon security clearance office reviews the manuscript. The book was due out Nov. 12.

"Word is that McChrystal wrote about a lot of special operations actions," Ricks writes on his blog. "This wasn't a problem until "No Easy Day" came out and freaked out everybody in officialdom."

Indeed, Situation Report reported recently on the worries of another author, Pete Mansoor, whose book isn't coming out for awhile but who learned the hard way on his last book that the 30-day timeframe the Pentagon is supposed to have to review manuscripts can quickly slide to four months. Since the SEAL book on the bin Laden raid created fears that classified material was getting into the public domain — and for profit — the Pentagon has been scrambling to figure out what to do.

Pentagon Press Secretary George Little was asked yesterday about another book, "The Endgame," in which Michael Gordon and Bernard Trainor quote from several secret documents. Bloomberg's Tony Capaccio: "They quote repeatedly — and almost brag about the access they've had to troves of secret documents, classified documents, some still secret. Has the department looked at the book and its vetting process and your unauthorized disclosure review to see if whether a leak investigation should be convened?"

Little: "I wouldn't get into reviews of this kind, Tony." Little said there is a difference between books written by recent, former military personnel, like the author of "No Easy Day," and others. "Again, I would say that we deplore the unauthorized disclosure of classified information. We take all of these disclosures very seriously. And I'm not going to get into what process we may or may not invoke with respect to books written by outside authors.

Read the transcript of the exchange: link

Situation Report, Sept. 27th, on Pentagon vetting procedures: link

  • Privacy International komentē Datu aizsardzības regulas projektu [www.statewatch.org Statewatch] publicējuši pazīstamās organizācijas Privacy International komentārus par jaunās Regulas projektu. Komentārs ir kritisks, tomēr, jāatzīst, pārsteidzoši īss.
  • Kas ir ES Noslēpums Interesants raksts EU Observer par interesantu un reti aplūkotu tēmu.

EU countries have a protocol for sharing official "secrets." But people's motives for classifying EU files are not always pure and the number of really hush hush papers in Brussels is tiny.

Šeit Guidelines for EU classified information
Kā arī Follow up report on classification

Jūlijs

  • Iekšlietu ministrija atceļ CSDD informācijas atteikumu radaru izvietojuma lietā Iekšlietu ministrija sagatavojusi patiešām labu un gan no cilv. ties. gan informācijas tiesību viedokļa pamatotu lēmumu lietā par to, kādas ziņas par ar fotoradaru izvietošanu saistītajiem riskiem ir uzskatāmas par vispārpieejamām, bet kādas ne. Statistika, vēlreiz apstiprināts, nav ierobežotas pieejamības ziņas. Lēmums skatāms pietiek.com
  • Austākās izglītības padome pret studentiem Kā ziņo laikraksti, AIP nolēmusi starpziņojumam par AI programmu izvērtējumu (argumentiem) noteikt ierobežotas pieejamības statusu.Tīri juridiski tas, protams, ir iespējams, bet kritiski izvērtējot to, kam šajā gadījumā (kādām sabiedrības interesēm) kalpo ierobežojums zināt, būtu grūti atrast pamatojumu, kādēļ students nav tiesīgs savai nākamajai autskolai jau šobrīd jautāt - ko tā grasās darīt, lai trūkumus labotu. Augstkolas gods pret cilvēka dzīvi, ja jautājat man.

Jūnijs

  • Kā nestrādāt ar valsts sektora informāciju un komunikāciju IzM piemērs ar daļēji pabeigtās un tik pat daļēji reklāmas nolūkos pašu vērtējamo publiskoto augstkolu studiju programmu vērtējumu, manuprāt, ir lielisks piemērs tam, kā nerīkoties. Katram procesam, īpaši vērtējumam ir starpstadijas, kurās vēl iespējama diskusija par tā rezultātiem - tostarp izvērtējumam, pat, piemēram, valsts kontroles auditam. Tomēr ministrijas un iestādes, saņēmušas audita sākotnējo ziņojumu, nesteidzas paziņot par šo faktu pasaulei, bet gan a) "pieņem zināšanai" vai b) sniedz komentārus par VK saskatītajām nepilnībām, lūkojot savu rību pamatot vai, ja tas iepējams, labot. IzM neveiklā argumentācija, tostarp apšaubot ekspertu-vērtētāju kompetenci, par daļēju informācijas izpaušanu, bet atteikšanās sniegt pietiekami daudz ziņu, lai ļautu sabiedrībai kopumā vērtēt, tostarp, jau zināmos rezultātus, rada vēl vairāk apjukuma un asu nevienlīdzības sajūtu.
  • Iestādes nedrīkst neatklāt ziņas par darbinieku izglītību Tā lēmusi Rajona administratīvā tiesa žurnālista Lato Lapsas prasībā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju: 2012.gada 12.jūnija spriedums Nr.A-01269-12/28

[8.2] Judikatūrā atzīts, ka valsts amatpersonas tiesības uz privāto dzīvi bauda mazāku aizsardzību nekā tās personas tiesības uz privāto dzīvi, kura nav uzskatāma par valsts amatpersonu. Tiesa uzskata, ka persona, kura ir kļuvusi par valsts amatpersonu, zaudē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz informāciju par izglītību savas profesionālās darbības jomā, un minētā informācija vairs nav uzskatāma par informāciju par valsts amatpersonas privāto dzīvi, bet gan par vispārpieejamu informāciju.
Tiesa pamato savu viedokli ar to, ka sabiedrībai ir tiesības vērtēt valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrētās amatpersonas profesionalitāti arī vadoties no ziņām par minētās amatpersonas izglītību, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbībā. Tādējādi tiek īstenota arī sabiedrības kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā arī valsts līdzekļu izlietošanas lietderību. Ņemot vērā augstākminēto, ir secināms, ka informācija par valsts amatpersonas izglītību viņas profesionālās darbības jomā nevar tikt uzskatīta par informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamības informāciju.

  • ES gatavo Personas datu aizsardzības regulu Jau krietnu brīdi ES gatavo un nule sākta diskusija par jauno Regulu par personas datu aizsardzību. Paredzams, ka dokuments aizstās līdz šim fleksiblos nacionālo valstu personas datu aizsardzības likumus un tikumus, bet ne sekotor-specifisko tiesisko regulējumu (ES līmenī).

On the protection of individuals with regard to the processing of personal data and on the free movement of such data (General Data Protection Regulation) 112 lpp.
Dāņu prezidentūras vēstule Working Party on Data Protection and Exchange of Information

  • Cik daudz slepenības ir Eiropas Savienībā? Laikā, kad "sabrukušas" Dāņu prezidentūras vadītās sarunas par atvērtāku atklātības regulējumu (piemēram, tādu, kurš attiektos nevien uz ES cetnrālajām, bet arī "perifērijas" iestādēm - aģentūrām), kuras no ES institūciju puses nereti kļuva teju klaji aizvainojošas. ES tomēr ir bijusi aicināta un atbildējusi uz Eiropas Parlamentāriešu jautājumu par informācijas klasificēšanas dinamiku: Pilna atbilde Kopš 2009. gada dokumentu, kuru pieejamība ir ierobežota, kļuvis mazāk (circa 2000). Tomēr. Mēs nezinām, cik dokumentu pavisam kopā radīts vai saņemts ES institūcijās.

Likuma mērķis ir:
1) nodrošināt lobēšanas atklātību, veicinot sabiedrības uzticību lobētāju un publiskās pārvaldes darbībai;
2) veicināt fizisko personu, privāto tiesību juridisko personu vai šādu personu apvienību (turpmāk – privātpersona) līdzdalību lēmumu pieņemšanā par šajā likumā noteiktajiem dokumentiem un to projektiem;
3) nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām privātpersonām iesaistīties lobēšanā.

7. Papildināt likumu ar 31.pantu šādā redakcijā:

31.pants. Sabiedrības informēšana par pārkāpumu

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā.
(2) Par šā likuma pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši Satversmes tiesas tiesneši, sabiedrību informē Satversmes tiesa, par pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši tiesneši, – Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārkolēģija, bet par pārkāpumiem, kurus izdarījuši prokurori, – Ģenerālprokuratūra.
(3) Par šā likuma pārkāpumiem, kurus ir izdarījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, sabiedrību informē Ministru prezidents.
(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas savā mājaslapā internetā ievieto šādu informāciju:
1) valsts amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats;
2) šā likuma tiesību norma, kas pārkāpta;
3) pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks;
4) pieņemtais lēmums (nolēmums);
5) lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datums.
(5) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas informāciju ievieto savā mājaslapā internetā pēc tam, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts vai pārsūdzēts attiecīgās institūcijas lēmums vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums. Šī informācija attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad attiecīgais lēmums (nolēmums) izpildīts.
(6) Šā panta pirmajā daļā minētais neattiecas uz pārkāpumiem, ko izdarījušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un citas valsts amatpersonas, uz kurām attiecas likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktie informācijas izpaušanas ierobežojumi.”

Aprīlis

  • ECT Grand Chamber spriedums lietā Gillberg v. Sweden Arī Grand Chamber paturējusi spēkā ECT iepriekš pieņemto lēmumu, ka atteikums sniegt informāciju - ilgstoša pētījuma izejas datus - citiem pētniekiem, neraugoties uz to jūtīgo raksturu, nav bijis pamatots, savukārt profesoram piemērotais sods gan.

Vairāk par abiem spriedumiem Strasbourg Observers komentārs

Most crucially is the statement by the Court that the finding that Mr. Gillberg would have a right under Article 10 of the Convention to refuse to give access to the research material in this case would not only run counter to the property rights of the University of Gothenburg, but “it would also impinge on K’s and E’s rights under Article 10, as granted by the Administrative Court of Appeal, to receive information in the form of access to the public documents concerned”, thereby recognising the applicability of Article 10 from another angle, which was not the one Mr. Gillberg could rely on.

According to the Court the claim of Mr. Gillberg was neither comparable with the claim under Article 10 of journalists to have their sources protected. The Court clarified that Mr. Gillberg’s refusal in the present case to comply with the judgments of the Administrative Court of Appeal, by denying K and E access to the research material, hindered the free exchange of opinions and ideas on the research in question, notably on the evidence and methods used by the researchers in reaching their conclusions, which constituted the main subject of K’s and E’s interest. In these circumstances the Court found that Mr. Gillberg’s situation could not be compared to that of journalists protecting their sources.

Marts

  • Bin Ladens un Info_a Baltajā namā Kad pagājušā gada maijā ASV karavīri nogalināja Osamu Bin Ladenu, notikuma vietā tika uzņemtas vairākas fotogrāfijas, video, veiktas piezīmes, par paveikto rakstītas atskaites. Sabiedrība ieraudzīja tikai daļu no tā. Pārējo uzņēmīgi ļaudis pieprasīja info_a pieprasījumā. Baltais nams nu ir atbildējis - informāciju atklās "agrāk vai vēlāk", vēl dažus mēnešus jāpaciešas.
  • Jaunatklātie - noslēpums Interesanta diskusija BBC News par to, vai jaunatklātās sugas ir jāpaziņo vai tomēr jātur noslēpumā.
  • Atklās vai neatklās Tiesā prasa atklāt to deputātu vārdus, kuri parakstījās par divvalodības referenduma ierosināšanu.

[Gatis] Puriņš (Vienotība) aģentūrai BNS prasības pieteikumu pamatoja ar to, ka demokrātijā ikvienam pilsonim ir tiesības zināt, kādas likumdošanas iniciatīvas virza kādi deputāti, pretējā gadījumā apdraudētas tiesības izvēlēties savus priekšstāvjus.

Februāris

  • Kā publiskos dokumentus pārvērš digitālā formā 28. februārī MK atbalstīja kārtību, kādā tiks digitalizēti publiskie/valsts pārvaldes dokumenti! Tiesa, ņemot vērā, ka metadatos daudz kas ir svarīgs, bet ne dokumenta satura atslēgvārdi, šai sistēmā meklēt, ja tā kādreiz kļūs vismaz daļēji publiska, varēs tikai lietvedībā izglītoti cilvēki.
  • Lietuvā publicē bijušo VDK rezervistu vārdus un lietas Sarakstā ir 238 uzvārdi. Kā izteikusies centra ģenerāldirektore Birute Burauskaite, "mēs publicējām visu, ko atradām", mums stāsta ir.lv.
  • Beyond transparency: What’s next? Diskusija par to, kā un kad atklātība var palīdzēt labāk apsaimniekot līdzekļus, kuras valstis iegūst no derīgajiem izrakteņiem un naftas. Šoreiz Pasaules Bankā
  • Stīva Džobsa FBI failus nodod atklātībā ar info_a pieprasījuma starpniecību Mediju ziņās iezagusies informācija par to, ka atklātbai nodots Apple radītāja Stīva. Ja tie Džobsa FBI fails. Ja tie interesē arī jūs - FBI reading room gaida!

Janvāris

  • Disertācija no kritiskās puses Pēdējo gadu laikā pētījumi, kuru izaicina atklātības virzītāju pamatpieņēmumus par tās ietekmi vai vismaz tās dziļumu vairs nav retums. Nule manā redzes lokā nonākusi vēl viena disertācija - Stephan Grimmelikhuijsen, izmantojot samērā reti pielietotu eksperimentālo dizainu, raksta par Transparency and trust. An experimental study of online disclosure and trust in government un secina:

The experiments show that transparency is merely a ‘hygiene factor’: it does not contribute to higher levels of trust and it can even lead to lower levels of trust if people are disappointed with the degree to which government is transparent. This conclusion challenges current overly optimistic assumptions concerning the effect of transparency on trust.

Par citiem kritiskiem viedokļiem, piemēram Roberts vai Jenny de Fine Licht et al stāstīts arī šajā lapā.

  • Kas ir valsts noslēpums? lv.lv publicējis vienkāršu skaidrojumu par to, kas ir valsts noslēpumu saturoša infromācija Latvijā.
  • Waiting - info_a "etnogrāfija" Pētnieciskie žurnālisti no Belfāstas dokumentē savu informācijas pieprasīšanas pieredzi Interneta dienasgrāmatā.
  • Lato Lapsa pret FKTK Lato Lapsa vēršas tiesā pret FKTK, izaicinot no visām pusēm nostiprināto kredītiestāžu cietoksni, kuru informācija, saskaņā ar normatīvajem aktiem, ir aptuveni tik pat pieejama kā Alkatrasa tās ziedu laikos:

FKTK likuma 12. pantā noteikts, ka FKTK visai informācijai, kura saistīta ar tās sadarbību ar Latvijas Banku un Finanašu ministriju, nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Likuma “Par Latvijas Banku” 33. pants nosaka – Latvijas Bankas amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija un ko viņi ieguvuši, pildot amata pienākumus vai darba uzdevumus. > Papildus ierobežojumus rīcībai ar informāciju par kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta, nosaka Kredītiestāžu likuma 110.prim un 111. pants. 110.prim panta pirmā daļa nosaka, ka informācija par kredītiestādi nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi.

To es sauktu par veiksmīgu lobija darbību.

  • One Nation, Under Arms Lai nu kur domāju atrast rakstu par slepenību, bet ne šķirstot Vanity Fair Cadets de Gascogne. Tomēr te nu tas bija - 2012 gada pirmais nummurs, kurš turklāt izrādījās brīvi pieejams internetā.
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License