2013

Decembris

• Centrālo banku vadītāju vārdi Euro Observer šodien ziņo: ECB solītā informācijas atklāšana par tās sēdēs nolemto pagaidām netiks publiskota. Jāvienojas par to, vai var atklāt banku vadītāju vādus.
• Informācijas atkalizmantošana vs informācijas pieejamība Gan Latvijā, gan Slovēnijā tiesas izteikušās par liela apjoma informācijas pieprasījumiem. Neviens no prasītājiem pie šādas informācijas, pamatojums ļoti līdzīgs. Slovēnija un Latvija

Oktobris

• Privātuma Regulas nebūs līdz 2015 Ilgi apspriestās Privātuma (personas datu) regulas ES nebūs vēl līdz 2015. gadam. Tā ziņo informācijas avoti Briselē. Uz labu vai uz ļaunu, bet, šķiet arī šis dokuments būs kļuvis par vienu no upuriem slavenajam NSA "monitorēšanas" skandālam Eiropā un citās pasaules malās. Vai rezultāts nāks par labu kādam? Cilvēkiem vai vienotam tirgum? Ziņo EurActiv

• 3rd Global Conference on Transparency Research Viens no pasākumiem, kurā noteikti būtu jāmēģina reiz piedalīties, lai saprastu, vai Tavas domas par atklātību ir tikai ilūzijas, vai varbūt tomēr ne? Visi šogad prezentētie dokumenti aplūkojami šeit: Konferences mājas lapā

• Informācija par ES dalībvalstu nostāju Eiropas Savienības padomē nav IPI Organizācija "Access info Europe" uzvarējusi ES tiesā, pierādot, ka Eiropas Savienības Padomei ir jāatklāj informācija par dalībvalstu darbību šai institūcijā. Informācija par valsti, kura paudusi konkrētu nostāju nav ierobežotas pieejamības informācija, saka EST. Vairāk par lietu vēsta arī Euro Observer pilns sprieduma teksts Aplūkojams šeit

PS Access Infor iztiesājās līdz galam, lai arī nepieciešamās ziņas jau sen bija "nopludinātas" un pieejamas internetā. Kas, patiesību sakot, sagrāva Padomes argumentu, ka informācijas publiskošana radīs būtiskas negatīvas sekas dalībvalstīm.

Septembris

• Informācija nopūst atkal Informācijas noplūde Latvijas valsts pārvaldes iestādēs ir hroniska un šķietami nebeidzama |Latvijas Radio un ziņo arī Ir

• Atslepenošanas māksla Allaž ar nelielu skaudību atrodu un sekoju ziņām par to, kā valstis (ne visas, protams) atslepeno un proaktīvi nodod publiskai zināšanai dažādus vēstures faktus un dokumentus. Šobrīd CIA atslepenojusi ziņas par revolūciju Irānā, kas, kā saka NPR un eksperti, kļuva par piemēru un šablonu daudzām citām un citiem slepeno dienestu iesaistes gadījumiem šādās situācijās. Vairāk šeit.

Augusts

• Informācija atklātība v. Atvērtie dati Ne tik bieži sastopama - diskusija par to, ar ko atšķiras open data no informācijas atklātības. Tās nebūtu kopā jaucamas. Viedoklis šeit

• Holding or not holding information pietiek.com informācijas pieprasījums Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai par iepriekš veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm Rīgas pilī un saņemtā atbilde ("informācijas nav aģentūras rīcībā") varētu aizsākt interesantu diskusiju par no tiesībām uz informāciju un informācijas informācijas pieprasījuma fakta izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Atsevišķu valstu likumos tiesības prasīt, kā arī iestādes tiesības vienkārši atbildēt uz/ar faktu, ka pieprasītā informācija ir vai nav tās rīcībā tiek izdalītas īpaši. Iestādes pienākums ir sniegt patiesībai atbilstošu inofmāciju par dokumenta esamību, pat tad, ja tā negrasās šādu informāciju publiskot. Pats informācijas (kā labi redzms arī šai gadījumā) kopas esamības fakts spēj sniegt atbildes uz jautājumiem.

• Tiesības saņemt informāciju noteiktā formā(tā) Briti pēdējos gados kļuvuši par informācijas (vairāk gan datu) pieejamības pionieriem. Nu gatavojas ar 1. septembri spēkā stājošajiem FOIA grozījumiem, kas paredz Tiesības uz informācijas saņemšanu noteiktā formā. Kādā brīvā brīdī būs jāuzmeklē, vai open data pūles tiešām ir vedušas uz open data panākumiem?

• Informācija par patiesajiem labuma guvējiem ES turpinās plaša diskusija par naudas atmazgāšanas iespēju novēršanu. Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem komersantos publiskošanu varētu kļūt par tās daļu (lai atceramies diskusijas Latvijā). Open Knowledge Foundation aicina pievērt uzmanību iespējām aktualizēt jautājumu katram savās mājās. Tostarp Open Govrenment Partnership ietvarā (nedaudz ar smaidu, domājot par Latviju). Lasiet vairāk šeit

Jūlijs

• Valdība lemj par kārtību kādā publiskojami tiesu spriedumi www.tiesas.lv 30. jūlijā, ziņo Tieslietu ministrija, valdība atbalstīja grozījumus (projektu) Ministru kabineta (MK) noteikumos „Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas”, kuri nosaka kārtību, kādā no 1.septembra tiesu portālā (www.tiesas.lv) tiks publicēti visi atklātā tiesas sēdē pieņemti un spēkā stājušies tiesu spriedumi. Noteikumu projekts aplūkojams MK mājas lapā internetā.

• Anglijas augstākā tiesa lemj par publiskā sektora atalgojuma informācijas pieejamību 29. jūlijā Anglijas augstākā tiesa (UK Supreme Court) lēma par labu informācijas pieprasītājam lietā par atalgojuma informācijas pieejamību. Lietas secinājumi ir saskanīgi ar šai pašā lietā pieņemto informācijas komisāra lēmumu.

Tiesas spriedums: www.supremecourt.gov.uk/news/latest-judgments.html
Informācijas komisāra lēmums: www.itspublicknowledge.info/applicationsanddecisions/Decisions/2011/201001957.aspx

• EKT nolemj: Subsīdiju saņēmēji nav jāsauc vārdā Jāpiebilst, ka šī pati tiesa nupat, atsaucoties uz ES tiesas spriedumu, lēma arī par to, ka zemniekiem izmaksātās subsīdijas ir daļa no personas aizsargājamiem datiem un tādēļ nebūtu atklājama līdzīgi kā amatpersonu atalgojums. Lielisku analīzi piedāvā EPSIPlatform: http://epsiplatform.eu/content/ecj-rules-farmsubsidy-case-privacy

Jūnijs

• EU Secrecy Interesants raksts no the Irish times Parliaments are increasintly eclipsed

• Predicting future Jau pavecs RAND Europe komentārs par globālo nākotnes tendenču noteikšanu. Interesantas tēzes par informācijas tehnoloģijām un to lomu. Lasi vairāk šeit

• Ministru kabineta sēdes tiešraidē Turpmāk katru otrdienu Ministru kabineta sēdes varēsim vērot tiešraidē Internetā, ziņo Valsts kanceleja. Vairāk ziņu www.mk.gov.lv

Aprīlis

• Jauns pētījums datu aizsardzības jomā Kristina Irion no CEU nupat publicējusi savu pētījumu par on-line datu aizsardzības problēmjautājumiem un gaidāmo reformu - EU jauno regulas iniciatīvu! Lasām!

• Grozījumi Arhīvu likumā 11. aprīlī Saeima trešājā lasījumā pieņēmusi grozījumus Arhīvu likuma 13. pantā "Arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumi", kuros noteikta kārtība, kādā privātpersonas var iegūt piekļuvi dokumentiem, kuri satur aizsargājamu informāciju (IPI?)

“(4) Persona, kurai saskaņā ar šā panta trešo daļu ir tiesības izmantot dokumentus ar pieejamības ierobežojumiem, ir atbildīga par to, ka dokumenti un tajos ietvertā informācija tiek izmantota tikai likumīgam, pieprasījumā norādītajam mērķim un pieprasījumam atbilstošā apjomā.”

• ES pieprasīs zāļu ražotājiem atklāt klīnisko pētījumu rezultātus Interesants stāsts par atklātības publisko vērtību un privātumu. Lasiet Nature

In 2010, the European Ombudsman ruled that detailed data should not be seen as commercially confidential. That helped to drive development of the EMA’s policy, which will increase access to such information. But patient-level data are unlikely to be placed wholesale into the public domain, and companies, researchers, trial funders and patient groups disagree on who should decide which researchers can access them.

• Is Open Government Working? Interesants raksts ar kritisku un faktos balstītu skatījumu uz atvērtās pārvaldības hipotēzēm un realitāti. Skatiet The Reboot

Do open government initiatives make citizens more informed and engaged, and make governments more accountable to their people? In a nutshell: for all our visualizing, hacking, and democratically-minded merrymaking, what impact have open government initiatives had so far?

It’s a difficult question to answer. Too often, defining and evaluating progress in open government confuses the means with the ends. Practitioners seem to focus more on the “open” (how many datasets have been released?) and less on the “government” (what impact has all this had on our processes of governance?).

Marts

Ir pagājis bez ziņām

Februāris

• Leaks to test our reactions NY Review of Books publicējis skarbu stāstu par pagājušajā nedēļā "nopludināti" dokumenti par to, kā un kādos gadījumos ASV augstākās ametpersonas var lemt "par ASV pilsoņa nogalināšanu". Paralēli tam arī stāsts par to, kādēļ varētu būt nopldināts, pēc visa spriežot juridiski publisks dokuments, kurā raskturoti citi, ne tik pieejami avoti. Lasiet arī jūs: NYRB

Janvāris

• Publiskos arī Saeimas darbinieku algas apmēru Valsts pārvaldē saņemto atalgojumu nu papildinās arī likumdevēja nodarbināto atalgojums. To katra mēneša 10. datumā atradīsim Saeimas mājas lapā sadaļā "Statistika".

• Ierobežojumu noilgums Arī raksts ir interesants, tomēr interesanta būtu arī diskusija par informācijas pieejamības nautomātiska noilguma ieviešanu (šobrīd tāds, teorētiski, attiecas uz informāciju "Dienesta vajadzībām", īstermiņā, un valsts nospēpumu, ilgtermiņā). Vairāk lasiet Forbes

• Saeimas caurlaižu informācijas pieejamība Jauns gads turpina vecā gada diskusijas par atklātību Saeimā. Priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kategoriski iebilst pret to, ka tiktu publiskoti Saeimas carulaižu saņēmēju vārdi (Lasi Delfos). Lai gan par šo iniciatīvu nudien nāktos diskutēt, lai noskaidrotu kādas informācijas pieejamība tiešām veicinās Saeimas darba atklātību un interešu konfliktu novēršanu vai konstatēšanu, kā arī sabiedrības "kontroles" funkciju, arguments "būs vairāk darba Vecrīgas kafeinīcām", šķiet, tomēr nav Saeimas priekšsēdētājas cienīgs, argumentējot par vienu no Latvijas iedzīvotāju pamattiesībām.

• Par publisko un privāto telpu publikācijā Satori.lv raksta Māris Prombergs. Raksts šķiet kā autora "prāta vingrinājums" par šo interesanto jautājumu; vienlaikus būtu vērtīgi šo pašu jautājumu aplūkot arī saistībā ar vienmēr aktuālo diskusiju par vairāk atklātības.