Jūnijs
- Pašvaldību domju sēžu ieraksti publiski? Pourquoi? Mediji ziņo par iecerētā pašvaldību domju sēžu gaitas publiskošanas nodoma ieviešanu. Esence: ierakstīt un publiskot nav iespējams. vairāk lsm.lv
Maijs
- Cik atklāti ir domnīcu pasaules varenie? NYT raksta par to, cik atklātas par to finansējuma avotiem ir domnīcu pasaules varenākās organizācijas Amerikā Lasiet arī jūs!
- Informācijas pieprasījumu meklētājs Anglijā. Atvērto FOIA datu interesants un derīgs pielietojums. Noderīgs arī citās jomās un jautājumosL Search FOI Requests in the UK by keyword, date, or department: tinyurl.com/mvwkgub
Marts
- Kā atslepenot dokumentus
Viena no manām mīļākajām lasāmvielām - dokumentu atslepenošanas vadlīnijas.
- Big Data un privātums
Lasot kārtējo Monro Price Moot Court kāzusu un gatavojoties memoriālu vērtēšanai, nedaudz vairāk iedziļinājos "lielo datu" un privātuma lietā. Pietaupot truismus par to, ka informācijas tik daudz, ka nevar visu aptvert, daži jaunumi piesaistīja manu uzmanību (gan lielo datu kā tādu, gan rīcībpolitikas veidošanas kvalitāšu ziņā):
1. White House review prezidenta uzdevumā par "Lielajiem datiem un privātumu" (beidzas aprīļa nogalē)
2. MIT un White House seminārs par šo pašu tēmu nupat martā.
3. The Technical Aspects of Privacy by Andy Oram, kā tas parādījies O'Reilly mājas lapā.
- Ko infomrācijas "nopludināšana" dara atklātībai/slepenībai?
1. Vērtīgs raksts What did leaks do to secrecy?
2. Vērtīgs seminārs Leakers, Whistleblowers & Traitors: An Evolving Paradigm Video
- Augstākā tiesa patur spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un uzliek par pienākumu VID sniegt informāciju
par sodiem, kas uzlikti juridiskām personām [kurām] par to, ka alkojols tirgot pēc likumā pieļautā laika. Spriedums ir būtisks IAL interpretācijā, jo expresis verbis vēlreiz saka: sabiedrības interesēs IPI var tikt publiskota. Tiesa, arī šoreiz sabiedrības intereses cieši saistītas ar žurnālista darbību. Raksts 19. marta Jurista Vārda interneta vietnē, kurā šis jaunums pirmoreiz publiski ziņots, ir pārpublicēšanas vērts.
Negroza spriedumu, ar kuru VID uzlikts par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju pētnieciskās žurnālistikas centram
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments trešdien, 19.martā, atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru dienestam uzlikts pienākums sniegt pieprasīto informāciju nodibinājumam „Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”.
Pieteicējs vērsās Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu sniegt informāciju par to, kuri uzņēmumi, kad un ar kādu sodu ir sodīti par neatļautu alkohola tirgošanu pēc plkst. 22.00, lai gatavotu analītisku publikāciju par soda efektivitāti. Valsts ieņēmumu dienests informāciju nesniedza, atsaucoties uz likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21.pantā un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā noteikto vispārīgo pienākumu aizsargāt dienesta pienākumu pildīšanas laikā iegūto informāciju par nodokļu maksātājiem.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā nostiprinātais nodokļa administrācijas konfidencialitātes pienākums aptver arī to informāciju, ko nodokļu administrācija iegūst administratīvā soda noteikšanas procesā. Šādas informācijas atklāšanu trešajām personām regulē Sodu reģistra likums.
Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, saskaņā ar Sodu reģistra likuma 3.pantu, ziņas par nodokļa maksātājam piemērotiem administratīvajiem sodiem ir ierobežotas pieejamības informācija un tās ir izpaužamas tikai likuma 19.panta pirmajā daļā minētām personām un iestādēm. Privātpersonām ir tiesības iegūt ziņas par sevi, bet par citām privātpersonām – normatīvajos aktos norādītos gadījumos un apjomā. Šo kārtību un apjomu noteic Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumi Nr.687 „Kārtība un apjoms, kādā iesniedzamas ziņas Sodu reģistram un izsniedzamas Sodu reģistrā iekļautās ziņas”.
Noteikumu 62.punkts noteic, ka personām ir iespējams saņemt ziņas no Sodu reģistra, tostarp, par citu personu izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem, ja tās paredzēts izmantot zinātniskajiem vai statistiskiem pētījumiem.
Izskatāmajā lietā tiesa konstatējusi, ka pieteicējs prasījis informāciju par personu izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem, lai izmantotu žurnālistikas pētījumam par tiesību normu ievērošanas tendencēm un noteiktās administratīvās atbildības efektivitāti. Tādējādi tas atbilst tiesību normās noteiktajam gadījumam, kad izsniedzama šāda ierobežotas pieejamības informācija.
Augstākās tiesas ieskatā, apstāklim, ka pieteicējs prasījis informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, bet nevis no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, kas ved Sodu reģistru, nav izšķirošas nozīmes. Valsts ieņēmumu dienests nav norādījis, ka tā rīcībā nebūtu prasīto ziņu.
Janvāris
- Anonimizācijas labā prakse Ko mēs vēl darām, to citi jau veikuši. Anglijas ICO Anonymisation Code of Practice
- Rīgas Satiksmes komercnoslēpumi Pētnieks Gatis Puriņš jautāja Rīgas Domei informāciju, kas pamatotu bēdīgi slaveno Rīdzinieka tarifu pilsētas sabiedriskajā transportā. Nu jau teju likumsakarīgi - informācija tika atzīta par komercnoslēpumu. Vēstule 5 lapās: (1), (2), (3), (4), (5)
Saskaņā ar mediju ziņām, šis atteikums jau apstrīdēts tiesā. Gaidīsim vērtīgu spriedumu!
- Rīgas īres valdes darbinieku izglītība - konfidenciāla informācija Rīgas Domei informācijas pieejamības jomā, kā allaž, izdomas netrūkst. Raksta O. Pulks un ir.lv
- EU piedāvā Direktīvu komercnoslēpuma [trade secrets] aizsardzībai
For the purposes of this Directive, the following definitions shall apply:
(1) ‘trade secret’ means information which meets all of the following requirements:
(a) is secret in the sense that it is not, as a body or in the precise configuration and assembly of its components, generally known among or readily accessible to persons within the circles that normally deal with the kind of information in question;
(b) has commercial value because it is secret;
(c) has been subject to reasonable steps under the circumstances, by the person lawfully in control of the information, to keep it secret.
Nu jau teju gadu vecs pētījums. Tomēr tik rets, ka noteikti jāinformē arī jūs. Raugiet paši European Commission
Vairāk informācijas par problēmu un pamatojumu atrodama šeit
- Labklājības ministrija publiskos pārāpumus sociālās aprūpes sniegšanā Jaunā sadaļā LM mājas lapā turpmāk atradīsim informāciju par ministrijas atklātajiem pārkāpumie sociālās atprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.
- Informācijas sistēma darbam ar "jūtīgu" informāciju 7. janvāra MK sēdes darba kārtībā iekļauts arī MK protokollēmuma projekts ar ļoti garu nosaukumu, bet vienkāršu būtību: netiks veidots IT risinājums, lai valsts pārvaldes iestādes varētu apmainīties ar informāciju, kas nav slepena, bet ir aizsargājama. No vienas puses - šāds risinājums, labi veidots, var sakārtot nekontrolējamo "dalīšanos", no otras - joprojām aktuāls jautājums par to, kas ir DV, bet vēl vairāk - /ES limite/ Latvijas izpratnē no informācijas satura un aizsargājamo sabiedrības interešu viedokļa. Tiesa, avoti VARAM ziņo - šis ir vienkārši papīru jautājums un sistēma tiks veidota, gatavojoties ES Prezidentūrai.