Septembris
Nepagāja ne 9 gadi! (LETA ziņo) TM piedāvā neanonimizēt notiesātās personas lietās par noziegumiem pret cilvēci un valsti. TM sagatavojusi grozījumus likumā "Par tiesu varu", paredzot neanonimizēt fizisko personu datus spriedumos krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai pret valsti.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja TM preses pārstāve Laura Majevska, grozījumi paredz, ka, publicējot tiesas nolēmumus, izņemot atklātās tiesas sēdēs pieņemtus tiesu spriedumus administratīvajās lietās, tiek aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Publicējot spriedumus krimināllietās par noziedzīgu nodarījumu pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai pret valsti, kā arī par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj liecinieku, cietušo, kā arī personu, kas noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir gājušas bojā, identitāti.
Attiecībā uz spriedumu publicēšanu krimināllietās par noziedzīgu nodarījumu pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai pret valsti, kā arī par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, neaizklājot fiziskās personas datus, TM norāda, ka minētie noziedzīgie nodarījumi skar vai var skart visas sabiedrības intereses, rada vai var radīt potenciālus draudus sabiedrībai vai valsts drošībai kopumā.
Tāpēc neskatoties uz to, ka nolēmumu publicēšana, neaizklājot fiziskās personas datus, kaut kādā mērā var radīt personas privātuma ierobežojumu, visas sabiedrības kopējais ieguvums tiesas nolēmumu uztveramības un tiesas atklātuma veicināšanas ziņā būs ievērojami lielāks nekā varbūtējais konkrētās personas privāttiesību aizskārums.
Grozījumi ir iesniegti Valsts kancelejā, lai tie tiktu iekļauti valdības darba kārtībā.
Novembris
- Valsts noslēpums Oficiāls skaidrojums no Latvijas vēstneša
Oktobris
- Vai informācijai par dzimnunoziedzniekiem jābūt publiskai? "Magenas likums" ASV, nu arī "Daniela likums" Kanādas Ziemeļu teritorijās, "Sāras likums" Apvienotajā keralistē - likumi, kuri padara publiskus (nosakot publicēšanu Internetā) vai padara pieejamu (individuāla pieprasījuma gadījumā) informāciju par dzimnunoziedznieku dzīves vietu pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vai soda izciešanas (Citi piemēri VPD pētījumā). Šādas diskusijas, kopā ar grīzījumiem Informācijas atklātības likumā, jau vairākkārt ierosinātas arī Latvijā. Tādēļ pārdomām par likumdevēja darbu līdzīgos gadījumos: Daniela M. Fillera (USA) raksts Making the Case for Megan’s Law: A Study in Legislative Rhetoric
- Beļģi joprojām aktīvākie informācijas pieprasītāji no EU 2013. gadā EK saņēmusi 6500 informācijas pieprasījumu, katrs ceturtais bijis no Beļģijas. Atteikums teju 15% gadījumu, salīdzinot ar 17% gadu iepriekš. Vairāk EU Observer
Septembris
- Informācijas pieprasījums Amerikā atklātj nezināmo Eiropā Jeb dokumentēts stāsts par to, kā EU un US politiķi diskutē par jauno datu aizsardzības regulējumu Eiropas Savienībā. Vairāk par to lasiet šeit
- Naming and shaming kā politikas "rīks" Saeimas cilvēktiesību komisija piedāvā jaunu risinājumu, kas mudinās nemaksātājus maksāt uzturlīdzekļus: ziņo Jurista vārds Izrādās, ka skeptiska esmu ne tikai es, bet arī domājamie labuma guvēji.
- Izvērtēts Valsts noslēpuma likums: daži aspekti uzjālabo Teju zibenīgi savu darbu ir veikusi SAB veidotā darba grupa, kuras mērķis bija izvērtēt šī brīža kārtību valsts noslēpuma aizsardzībai. Secināts: visumā likuma noteikumi nav pretrunā ar personas cilvēktiesībām, bet ir jāizvērtē iespējas sniegt paplašinātu informāciju par atteikumu pašam atteikuma saņēmējam. par detaļām iespējams izlasit MK mājas lapā
- Interšu aizsardzība kļūst par preci Izsākta diskusija par to, vai ES ekspertu grupās pārlieku nedominē korporatīvās intereses. Iespējams gan, ka jautājums ir daudz plašāks, vai pati nevalstiskā darbība jeb interešu aistāvība nekļūst "korporatīva". Lasiet pārdomām no Open Democracy?
“Many of the present members would likely no longer participate because they could not see any reason for participating in a political debate”
Augusts
- Tiesības uz informācijas atkalizmantošanu Ja jums vēl nav iznācis to izlasīt, pievērsiet uzmanību ES Direktīvas par informācijas atkalizmantošanu nesen pieņemtajām izmaiņām. Manuprāt, līdztekus tam, ka paplašināts tās tvērum, ietverot arī tā dēvētās GLAM institūcijas (jeb kultūras institūcijas) un pastiprināta uzmanība atkalizmantošanas "maksai", kā arī tiesību aizsardzības mehānismiem, īpaši interesants ir fakts, ka direktīvas pirmais pants nu paredz:
Subject to paragraph 2 Member States shall ensure that documents to which this Directive applies in accordance with Article 1 shall be re-usable for commercial or non-commercial purposes in accordance with the conditions set out in Chapters III and IV
"Shall be reusable" - vai un kādas būs šīs jaunās tiesības? Paredzu interesantu tiesu praksi. Un, jādomā, dažādu.
Vairāk par pašām izmaiņām draudzīgi no National Archives
- Atteikums piekļūt valsts noslēpumam - valsts noslēpums Divi ministri neilgā laikā nav saņēmuši tiesības strādāt ar valsts noslēpumu, likumsakarīgi aktualizējot diskusiju par iedibināto piekļuves kārtību. Abi izteikuši vēlmi vērsties ECT. Satversmes tiesa viedokli izteikusi jau vairākkārt, atzīstot, ka Valsts nospēpuma likuma normas nav pretrunā Satversmei. Pavisam nesen arī ECT lēmusi par apstākļiem, kas tuvi šim jautājumam. Arī zemākas instances Latvijas tiesas un AT ir īsi pieskārušās šiem jautājumiem, gan parasti atsaucoties uz autoriatīvajiem ST lēmumiem:
- Satversmes tiesa: Lieta 2002-20-0103 un tiesnešu Lepses un Ušackas atsevišķās domas.
- Satversmes tiesa: Lieta 2005-07-01
- Augstākā tiesa skatījusi ar Valsts noslēpumu saistītus jautājumus pastarpināti, piemēram, lietā LL pret Valsts kanceleju
- Pavisam nesen vienā no gadījumiem savu nostāju paudusi arī Eiropas cilvēktiesību tiesa, pasludinot nolēmumu lietā Ternovskis pret Latviju
Politiķi mudina mainīt iedibināto kārtību. Vairāk LTV ziņās
- Krīzes veido likumus Valsts noslēpuma likumā ietvertais valsts noslēpuma objektu saraksts tiek papildināts ar jauniem valsts noslēpuma objektiem. Turmāk tajā varēs, ierosina Aizsardzības ministrija, iekļaut arī informāciju par materiāliem objektiem vai priekšmetiem. Piemēram, par bruņojumu/bruņojuma sistēmām. Likumprojekts pieņemts Ministru kabinetā un tiek virzīts uz Saiemu, izskatīšanai tās rudens sesijā. Vairāk informācijas MK mājas lapā
Noteikumu projekts nosaka, ka, institūcijas rīcībā esošie materiāltehniskie līdzekļi (materiālie objekti vai priekšmeti) var būt valsts noslēpuma objekti, kuriem piešķir slepenības pakāpi.
