Algas valsts pārvaldē

Ierēdniecībai par algām nebūtu jāsūrojas

16.10.2009.
Autors: Māra Libeka, Lavijas Avīze

Kopš 2008. gada beigām valsts pārvaldē nodarbināto skaits ir sarucis par 12 740 darbiniekiem, bet kopumā, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotāju skaitu, valsts pārvalde tik un tā esot par lielu un tās "optimizācija" turpināsies līdz 2013. gadam.

Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone sacīja, ka patlaban pārvaldē strādā apmēram 205 tūkstoši, kas ir 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem. Ministru kabinets septembrī nolēma, ka līdz 2013. gadam strādājošo skaitam nevajadzētu būt lielākam par astoņiem procentiem. Šo mērķi iespējams sasniegt dažādi, un viens no reālākajiem variantiem varētu būt vienas otras valsts kapitālsabiedrības nodošana privātajam sektoram, prognozē B. Pētersone. Joprojām lielākā ministrija ir Finanšu ministrija, kur kopā ar diplomātisko dienestu strādā 535 darbinieki, tai seko Finanšu ministrija ar 417 darbinieku lielu korpusu.

Bet par mazāko kļuvusi Veselības ministrija, kur patlaban strādā 92 darbinieki (bija 155). Kultūras ministrija (KM) ir otra mazākā ministrija, kur strādā par pāris speciālistiem vairāk nekā Veselības ministrijā. Kanceleja, izvērtējot atsevišķas amatu saimes, secinājusi, ka līdz jūnijam KM nav notikusi atalgojuma samazināšana, bet valsts sekretāres mēnešalga pat palielināta no 2000 līdz 2917 latiem. Vēlāk gan tā sarukusi un patlaban ir 2280 latu.

Kaut gan vidējais atalgojums valsts pārvaldē samazināts no 559 latiem līdz 461 latam, tomēr atsevišķās amatu kategorijās dažās ministrijās atalgojums ir pat nedaudz palielinājies. Piemēram, Satiksmes ministrijas speciālistiem, kuriem jāizstrādā nozares rīcībpolitika, alga ir palielināta, gandrīz sasniedzot februāra algas līmeni, un ir vairāk nekā 1000 latu. B. Pētersone sacīja, ka rīcībpolitikas plānošanas speciālisti ir nozares atslēga, tāpēc tas ir augsta līmeņa amats ar atbilstošu atalgojumu. Samazinot štatus, tiekot saglabāti speciālisti ar lielāku darba pieredzi un augstāku kvalifikāciju.

Iepazīstoties ar vidējo darba samaksu, kas fiksēta līdz 1. septembrim, var secināt, ka visaugstākā tā ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (Ls 994), Aizsardzības ministrijā (Ls 984), Finanšu ministrijā (Ls 953) un Valsts kancelejā (Ls 907), bet zemākā – Veselības ministrijā (Ls 653) un Iekšlietu ministrijā (Ls 696). Pastāv arī diezgan lielas atšķirības ministriju komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistu atalgojumā. Salīdzinot ar 2008. gadu, tas sarucis tikai par 6% un joprojām visaugstākais ir Valsts kancelejā (Ls 869) un Ekonomikas ministrijā (Ls 868), bet zemākais Iekšlietu ministrijā (Ls 585). Bet Zemkopības ministrija, neraugoties uz valstī izsludināto taupības režīmu, sabiedrisko attiecību speciālistu algu gada pirmajā pusē palielinājusi no 1085 līdz 1278 latiem, bet jūlijā tomēr bija spiesta samazināt līdz 800 latiem.

Lai izlīdzinātu diezgan lielās algu atšķirības, Ministru kabinets gatavojas pieņemt likumprojektu par vienoto atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē un pašvaldībās. Tad saruks arī valsts sekretāru un Valsts kancelejas direktores alga. Patlaban vairākumam valsts sekretāru mēnesī maksā 2282 latus (vismazāk Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram Marekam Gruškevicam – Ls 1426, jo viņš pats pieprasīja samazināt savu algu), bet pēc likuma pieņemšanas valsts sekretāri un Valsts kancelejas direktore vairs nevarēs saņemt vairāk par Ministru prezidentu un viņu plānotais maksimālais atalgojums būs 1850 lati.

***

Uzziņa

Izdevumi atlīdzībai samazināti par 215 miljoniem latu;

vidējā darba samaksa resoros un neatkarīgajās institūcijās samazinājusies no 559 latiem 2008. gadā līdz 461 latam 2009. gada augustā;

salīdzinot atalgojuma izmaiņas līdzīgās amatu saimēs un līmeņos dažādās ministrijās, vidējā mēneša darba samaksa pieaugusi rīcībpolitikas plānotājiem;

mēnešalgu starpība līdzīgiem amatiem sarukusi no 35% līdz 23%.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License