FM viedoklis

Bičevskis atzīst, ka budžeta prognozēšana līdz šim klibojusi (saite)

Laikraksts "Diena"
Otrdiena, 3. marts (2009) 09:10

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis atzīst, ka līdzšinējā prognozēšana attiecībā uz budžetu ir klibojusi - viņaprāt, tā ne vienmēr devusi iespēju vidējā termiņā paļauties uz datiem, uz kuriem tiek balstīti pieņēmumi par nākotnes budžetu, tādēļ būtu jāveic pasākumi analīzes spēju stiprināšanai. Otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes viņš neizslēdza iespēju, ka varētu tikt veikta arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) reorganizācija.

Šādu viedokli viņš pauda pēc tam, kad bija izstāstījis par neiepriecinošajiem budžeta izpildes datiem. Apkopotā informācija uz 26.februāri liecina, ka nodokļu ieņēmumu apjomi ir būtiski samazinājušies pret plānotajiem un kopējais budžeta stāvoklis ir krietni sliktāks par plānoto. Pēc M.Bičevska norādītā, bija plānots, ka ieņēmumi būs par 15% mazāki nekā izdevumi, taču tagad tiek prognozēts, ka tie būs par 25% mazāki.

Lai uzlabotu analīzes spējas, pēc M.Bičevska teiktā, galvenokārt vajadzētu apvienot Finanšu un Ekonomikas ministrijas spēkus, kā arī sadarboties ar "tiem labajiem ekspertiem", kas ir brīvajā tirgū, no komercbankām.
Viņš arī pieļāva, ka tajā skaitā viens no papildu risinājumiem varētu būt CSP reorganizācija. "Ja mēs sagaidām no prognozētājiem, īpaši no FM, labus rādītājus, tad skaitļiem un datiem, uz kuriem šīs prognozes balstās, būtu jābūt veidotiem šīs pašas institūcijas struktūrā, un lai FM par to varētu pilnībā atbildēt," teica FM valsts sekretārs.

Lai gan prognozes par budžeta pildīšanos šogad nav bijušas precīzas, FM valsts sekretārs nevēlējās "pieļaut spekulācijas", ka līdz šim dati bijuši kļūdaini. Iespējams, tie ne vienmēr tikuši uzkrāti "tādos griezumos un tādos veidos", kas ļautu labi prognozēt noteiktas īstermiņa vai vidēja termiņa vajadzības. Viņš norāda, ka CSP ir klasiska izpildinstitūcija, kas uzkrāj datus, ko pasūta politika un valdība. M.Bičevskis pieļauj, ka daudz vairāk uzmanības ir jāpievērš analītiskajam pasūtījumam, lai datus uzkrātu pareizā veidā.

Lai palielinātu ieņēmumus, tiks vērtēti pasākumi, kas vairs neietekmēs tautsaimniecības spēju atjaunoties un konkurētspēju, teica M.Bičevskis. Patlaban varētu tikt izskatītas atsevišķu akcīzes nodokļu izmaiņas, bet, pēc viņa domām, nebūtu īsti vietā runāt par tiem nodokļiem, kas skar darbaspēka izmaksas.
Kā atzina FM valsts sekretārs, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšana nav devusi gaidīto efektu, jo PVN kritums bijis vislielākais. "Var dažādi vērtēt, vai kritums ir tik liels, jo nodoklis nepamatoti vērtēts kā prognozētais ieņēmumu avots vai pamatā dēļ tā, ka strauji krities patēriņš," komentēja M.Bičevskis, piebilstot, ka patēriņa kritums ir ļoti straujš.

Savukārt attiecībā uz virkni nodokļu sagaidītie rezultāti esot labāki.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License