Informācija dienesta vajadzībām - teorija
MK mājas lapā pieejama plaša, deklasificētā informācija Vispārpieejamie dokumenti saistībā ar a/s "Parex banka" pārņemšanas procesu Lūdzu vērtējiet! To interesanti salīdzināt ar manis savulaik zemāk apkopoto
Informācija "dienesta vajadzībām" saskaņā ar informācijas atklātības likuma 81 pantu ir "Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu".
- Šāda informācijas kategorija sākotnēji tika ieviesta likumā Par valsts noslēpumu, nosaucot šādas ziņas par "ierobežotas lietošanas informāciju". Grozījumus veica īstenojot NATO/starptautisko organizāciju prasības, jo mūsu normatīvajos aktos nebija ierobežojuma, kas ļautu pienācīgi aizsargāt to radīto informāciju.
- Pēcāk, atzīstot, ka ziņām nav nepieciešama valsts noslēpumam raksturīga aizsardzība, šo kategoriju pārvietoja uz IAL kā informāciju "dienesta vajadzībām", izslēdzot šo kategoriju no likuma Par valsts noslēpumu un izstrādājot attiecīgus MK noteikumus par tās aizsardzību.
- Vismaz sākotnēji, ja vien atmiņa mani neviļ, šo kategoriju radīja, tā dēvētajai atvasinātajai klasifikācijai, proti (vienkāršoti) dokumentiem, kas radīti pamatojoties vai kuri atklāj citas personas (NATO u.c.) klasificēta dokumenta saturu.
- Zinot šīs informācijas kategorijas vēsturi, tās lietošana valsts pārvaldē šodien bieži vien varētu arī neatbilst tās mērķim un būtībai.
- Daudzu valstu informācijas atklātības likumos ir ietverti ierobežojumi, kuri (argumentēti) ļauj aizsargāt valsts ekonomikai nozīmīgu informāciju. Valsts noslēpuma tiesiskais regulējums Latvijā ierobežo valsts manevra iespējas šai jautājumā (vismaz tiktāl, ciktāl tas saistīts ar budžeta līdzekļu izlietojumu), tomēr tas neliedz likumdevējam padomāt par saprātīgu tiesisko regulējumu, lai piemērotājiem nebūtu ikreiz jāmēģina pierādīt, ka 13x7=28
Likuma anotācija un paskaidrojumi Tiesa, IAL ierobežotas lietošanas informācija kļuva par informāciju dienesta vajadzībām
Informācija dienesta vajadzībām - prakse
Valsts kontroles ziņojums Par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, kurš ietver arī Parex bankas pārņemšanas darījumu likumības un lietderības analīzi. Kas, lielākoties, atzīta par informāciju "dienesta vajadzībām"
Ziņojuma daļas, kas skar Parex auditu, līgumu starp bijušajiem īpašniekiem valsti, un MK sēžu, kurās tika pieņemti lēmumi par bankas pārņemšanu, ir ierobežotas pieejamības ziņas - informācija dienesta vajadzībām - un tādēļ nav ietvertas šajā dokumentā.
Juris Paiders no NRA savā komentārā salīdzina žurnālistu rīcībā nonākušo Valsts kontroles ziņojuma versiju (šo informācijas "noplūdi" tagad grasās izvērtēt Saeimas komisija) un Valsts kontroles publiskoto ziņojumu, stāsta vairāk par to, kādas ziņas kļuvušas par informāciju dienesta lietošanai. (Ceru, ka viņam pievienosies arī citi)
Piemēram (atsaucoties uz Juri Paideru) Latvijas valsts drošību apdraud šāds teikums:
"Pircējs un Latvijas Republika, noslēdzot Ieguldījumu līgumu ar Akcionāriem, nav vienojušies ar Akcionāriem par tādu Ieguldījuma līguma konstrukciju, formu un saturu, lai maksimāli nodrošinātu valsts un pircēja intereses pret iespējamiem zaudējumiem un nodrošinātu iespējamos prasījumus pret akcionāriem, tam piemīt vairāki būtiski juridiski un finanšu riski, kas izriet gan no tiesību normām, gan no darījuma praktiskās realizācijas viedokļa, kā arī darījuma puses nav līdztiesīgā stāvoklī."
Lielisks skaidrojums - Lato Lapsa Totālā slepenība un tās ieviesēji (Apollo) tiesa gan es nepiekrītu, ka IAL ļauj ar ierobežotību apveltīt visu, kas nāk prātā, pat šo plāno likumu saprātīgi piemērojot, to ļauj tikai nebeidzama amatpersonu iztēle slepenošanas jautājumos
Zemsvītras piebilde
Ikdienas sarunā "dienesta vajadzības" mēdz pārtapt par "dienesta lietošanu". Kas nav gluži viens un tas pats.
- Informācija "dienesta lietošanai" ir tas pats, kas "Limite" jeb "Limited" ES informācijas klasificēšanas sistēmā, proti, ka esam saņēmuši vai radījuši dokumentu, kura saturs atbilst Limite prasībām, mēs to apzīmējam ar grifu "dienesta lietošanai".
- Latvijas tiesību izpratnē, saskaņā ar 2004. gadā pieņemtu lēmumu (sk. dzelteni izcelto), skaidrots, ka dokuments ar šādu grifu nav atzīstams par klasificētu informāciju un saskaņā ar IAL uzskatāms par informāciju iekšējai lietošanai.
- Tas, savukārt, saskaņā ar IAL, nozīmē, ka tiklīdz lietā ir pieņemts galīgais lēmums, informācija šo statusu zaudē un "jūtīgajām" lietām, jāmeklē citi tiesiskie pamati, kuri ļautu to paturēt noslēpumā.
