Pie Parex sasistās siles
Pilns Jura Paidera komentārs NRA, otrdiena, 6.oktobris (2009)
Ar nelielu starplaiku tika publiskotas divas viena dokumenta redakcijas par Parex bankas pārņemšanas izvērtējumu. Valsts kontroles mājaslapā tika publiskots ziņojums. Savukārt dienu iepriekš Neatkarīgās mājaslapā tika publicēta daudz pilnīgāka dokumenta versija.
Ko pastrādājusi cenzora roka
Valsts vara vienkāršiem pilsoņiem iestāstīja, ka no Valsts kontroles ziņojuma ir izņemta tikai tā informācija, kas var saturēt sensitīvus personu datus, kad šādas informācijas publiskošana nozīmētu, ka tiek pārkapāts personas datu aizsardzības likums.
Tomēr tā nav. Faktiski no Valsts kontroles ziņojuma pirms tā publicēšanas ir izņemti secinājumi, teikumi un konstatējumi, kas nesatur nekādus jutīgus datus, bet kas, visdrīzāk, liecina, ka Parex pārņemšana ir neizdevīga Latvijas valstij.
Piemēram, Valsts kontroles ziņojumā nav atklāts punkts:
"Pircējs un Latvijas Republika, noslēdzot Ieguldījumu līgumu ar Akcionāriem, nav vienojušies ar Akcionāriem par tādu Ieguldījuma līguma konstrukciju, formu un saturu, lai maksimāli nodrošinātu valsts un pircēja intereses pret iespējamiem zaudējumiem un nodrošinātu iespējamos prasījumus pret akcionāriem, tam piemīt vairāki būtiski juridiski un finanšu riski, kas izriet gan no tiesību normām, gan no darījuma praktiskās realizācijas viedokļa, kā arī darījuma puses nav līdztiesīgā stāvoklī."
Kādus jutīgus privāta rakstura datus satur izdzēstais teikums? Vai pēc šā Valsts kontroles atzinuma teikuma publiskošanas Personu datu aizsardzības inspekcija tagad metīsies tiesāties ar mani, ar Neatkarīgo, ar Valsts kontroli, ar Ingunu Sudrabu? Uz priekšu!
Piemēram, vēl: slēdzot līgumus ar Akcionāriem, netika ievērots tas mandāts, kuru valdība piešķīra finanšu ministram.
Valsts kontroles ziņojuma punkts – Ieguldījuma līguma projektā tika iekļauti noteikumi, kas paredzēja atšķirīgus noteikumus nekā, bija paredzēts valdības mandātā:
– projektā nebija paredzēts noteikums, ka Akcionāriem jāpārveido tiem piederošais subordinētais kapitāls par bakas apmaksāto kapitālu;
– projektā nebija noteikts, ka Akcionāri iesaista bankas kapitālā tiem tieši vai netieši piederošos noguldījumus finanšu iestādēs Latvijā vai ārvalstīs;
– projektā nebija noteikts, ka Akcionāri sniedz personīgo galvojumu par bankas bilancē neatspoguļotiem zaudējumiem…
Kas no tā izriet? Valdība pilnvaroja finanšu ministru un Ministru prezidentu nodrošināt valsts intereses, taču pilnvarojums tika pārkāpts par labu privātpersonu mantiskām interesēm.
Tagad ir jautājums gan ģenerālprokuroram, gan KNAB un arī SAB – kas un ar kādām metodēm spēja ietekmēt, ka valsts augstākās amatpersonas tā vienkārši atkāpjas no valdības mandāta par labu divu cilvēku mantiskajām interesēm?
Tā var turpināt vēl un vēl.
"Valsts ir vienojusies ar Parex banku par komercķīlu, nepārliecinoties par Parex bankas ieķīlātā komercķīlas priekšmeta vērtību un atbilstību noteiktām prasībām… Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus."
Principā valsts manta ir pārdota valstij!!! Aū, ģenerālprokuror! Aū, KNAB, SAB un Drošības policija! [..]
