Raksti. Pētījumi. Analīze

iero[[toc]]

Wikileaks

Beidzot ir pienācis brīdis, kad sarunas par Wikileaks un informācijas pieejamību ir pārcēlušās no žurnālu komentāru polemikas uz akadēmisko vidi. Ko pamanu, to lieku šeit!

• Global Media Journal - Australian Edition - Volume 5:1 2011 Current Issue - WikiLeaks Issue

• Interesants avotu kopums no Suzanne Piotrowski lūkojiet pēc tā šeit!

• Yochai Benkler A Free Irresponsible Press: WikiLeaks and the Battle over the Soul of the Networked Fourth Estate Interesanti par "The Crisis of the Mass Mediated Fourth Estate" un iespējamo nākotnes vīziju par izmeklējošo žurnālistiku un medijiem:

The future likely is, as the Guardian put it, “a new model of co-operation” between surviving elements of the traditional, mass-mediated fourth estate, and its emerging networked models. The transition to this new model will likely be anything but smooth.

• Alasdair S. Roberts WikiLeaks: The Illusion of Transparency Nav daudz juristu/policy ekspertu, kuri ir pievērsušies gan atklātības, gan slepenības pētīšanai. Als ir viens no retajiem, tādēļ par viņa rakstu īpašs prieks:

It has been said that the 2010 WikiLeaks disclosures marked "the end of secrecy in the old fashioned, cold-war-era sense." This is not true. Boosters of WikiLeaks have overestimated the scale and significance of the leaks. They have also overlooked many ways in which the simple logic of radical transparency - leak, publish, and wait for the inevitable outrage - can be defeated in practice.

• Mark Fenster Disclosure’s Effects: Wikileaks and Transparency Šis ir tiešām interesants, jo apspēlē tradicinālo informācijas slepenošanas/atklāšanas racionalizācijas testu - vai informācijas publiskums/nepubliskums aizskar būtiskas sabiedrības intereses. Informācijas atklāšana en masse izaicina, faktiski šo ierasti izmantoto juridisko konceptu un ar to saistītos pieņēmumus par atklātības ietekmi, pareizāk sakot - par dozētas atklātības ietekmi.

This article studies WikiLeaks in order to question and evaluate prevailing laws and theories of transparency that build on the assumption that disclosure’s effects are predictable, calculable, and capable of serving as the basis for adjudicating difficult cases. Tracing WikiLeaks’s development, operations, theories, and effects, it demonstrates the incoherence and conceptual poverty of an effects model for evaluating and understanding transparency.

• Archon Fung WikiLeaks And The Push For Full Transparency intervijā NPR

Pamatlietas

Basics

• Conceptualizing the Quality of Transparency Tik tiešām! Kas tad īsti ir transparency? Greg Michener & Kate Bersch par šo pavisam nesenā un drīz pirmajā atklātības kā pētniecības jomas konferencē prezentējamā pētījumā! Nedaudz ekonomisku metaforu un Harvardas Archona Funga un kolēģu pētījumu ietekmē.
• The Moral Hazard of Observability Bengta Holmstroma (Bengt Holmstrom) klasisks (ekonomikas) teksts, kas principal-agent teorijas ietvaros skaidro to, vai atklātība tiešām ved pie labāka rezultāta?
• The Wrong Kind of Transparency Andželas Pratas (Angela Prat) pētījums, arī principal-agent teorijas gaismā par to, vai tā ir procesa, vai rezultāta atklātība, kas tiešām ved pie kvalitatīvāka rīcības rezultāta.
  • A. Prata devusi savu ieguldījumu vienā no pirmajām (un dažām) grāmatām par atklātības teoriju "Transparency - A Key to Better Governance?". Par to vairāk - grāmatu sadaļā!
• Joseph E. Stiglitz (1999) On Liberty, the Right to Know, and Public Discourse: The Role of Transparency in Public Life
• Joseph E. Stiglitz (2003) Transparency of Government (Part 1) - Breakthrough for Reforming the Shape of a Nation
• Morris un Shin (2002) par Social Value of Public Sector Information un neliels komentārs par rakstu (oriģinālais avots)
• Morāle un atklātība: pieejas demokrātijas normatīvā pamatojuma problēmai Dr. Ivara Ijaba (LU Politikas zinātnes nodaļa) raksts, kas publicēts LU Rakstu, 713. sējumā (Filosofija).
• Varieties of transparency (2006) Deivids Helds (David Heald) par caurredzamības teoriju un nedaudz par tās robežām
• Transparency as an instrumental value (2006) Deivids Helds izsmeļoši un ar veselīgu kritisku raksta par transparency lomu un nozīmi valsts pārvaldē
• On the Centrality of Information Law: A Rational Choice Discussion of Information Law and Transparency (1999) Viljams Moks (William B.T. Mock) apsver informāciju kā tiesiskā regulējuma objektu, apsver definīcijas, domā par informācijas likumu funkcijām un nozīmi sabiedrībā
• Global Explosion of Freedom of Information Laws (2006) Irma E. Sandoval Ballesteros un John M. Ackerman par informācijas atklātības tiesiskā regulējuma vēsturi, mērķiem un satura pamatlietām
• Information as Risk Regulation (2001) Mary Graham (Marija Greiema) Par informācijas atklātības tiesiskā regulējuma funkcijām, sistēmu dažādību ASV, to mijiedarbību un unintended consequence. Visnotaļ piemērots raksts salīdzinājumiem ES regulējuma kontekstā. Raksts visnotaļ tieši uzrunā daudz maz zināmos informācijas atklātības aizsākumus.
• Access to infomation - key to democracy Kārtera centra pētnieku (US) un piesaistītu autoru sagatavota publikācija, kas vienkārši, bet izsmeļoši atbild uz pamatjautājumiem par to, kas ir informācijas atklātība un kādēļ tā veicināma. Labs sākums dziļākam pētījumam!
• Access to State-Held Information as a Fundamental Right under the ECHR (2007) Wouter Hins un Dirk Woorhoof raksts par tēmu, kas izraisījusi ne mazums diskusiju. Vai informācijas atklātība ir patstāvīga tiesība vai tikai un vienīgi atvasinājums?
• Toby Mendel īsi par to, kādēļ informācijas atklātība ir cilvēka pamattiesība. Ļoti labs, īss ieskats.
• Rafael Capurro un Birger Hjørland The concept of information. Paši autori brīdina, ka dokuments ir vien melnraksts. Uzmanamies ar citēšanu!

Information Policy

• The Right to Open Public Administrations in Europe Emerging Legal Standards 2010. gadā OECD/SIGMA papers sērija papildinājusies ar pētījumu par informācijas pieejamības tiesisko aspektu problemātiku Eiropā (arī tā dēvētajā vacajā Eiropā). Kopā tas aptver 14 ES valstis. Šāda tvēruma pētījumu nav daudz, jo līdz šim plašāka uzmanība ir tikusi pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar atklātības ieviešanu Austrumeiropā un atklātību kā pertkorupcijas pasākumu kopumu daļu.
• Accountability and Transparency in the Public Sector: The New Zealand Experience New Public Management, privatizācija un pārvaldība. Jaunzēlandes eksperimenti 1980tajos. Saistībā ar šo ļoti interesants arī Structural Pluralism raksts!
• Understanding the Formulation and Development of Government Policy in the Context of FOI Peter Waller, R.M. Morris and Duncan Simpson (2009) no The Constitution Unit "both officials and Ministers were disappointed with the operation of the Act to date. It seemed that more cases than expected were aimed at finding negative newspaper stories or seeking to provide evidence with which to pursue agendas hostile to the government. There was also considerable frustration with the resources that cases consumed"
• Access to Information: The Commercial Side Roderika McDollena (kādreiz Pasaules Banka) raksts par informācijas atklātības komerciālo pusi.
• Federal Government Information Policy: An Introduction Par valdības informācijas politikas elementien (Kanāda)
• Harold C. Relyea žurnālā Library & Information Science Research par Federal government information policy and public policy analysis: A brief overview (USA)
• Kvīnslendas valdība Austrālijā sagatavojusi visaptverošu informācijas atklātības politikas izvērtējumu. 432 lapaspuses :) The Freedom of Information. Reviewing Queenslands Freedom of Information Act
• Structural pluralism and the right to information (2001) aplūko to, kā informācijas atklātības likumu īstenošanu ietekmē New public management filosofija, kad tradicionālā valsts pārvalde sarūk, ar vien vairāk uzdevumu nododot privātās rokās.
• Less Government, More secrecy: Reinvention and the Weakening of the Freedom of Information Law (2000) jeb nedaudz vairāk par trim izaicinājumiem - non-essential izdevumu samazināšana, funkciju nodošana un informācijas tirgus attīstība - informācijas atklātībai pārvaldes reformas ietvaros.

Informācijas pieejamība@LV

FOI in Latvia

• Informācijas pieejamība Latvijā: tiesību aktu izvērtējums. Gitas Feldhūnes, Ilzes Ruķeres un Vinetas Skujinieces 2000.gada LU Cilvēktiesību institūta paspārnē tapušais pētījums, manuprāt, viens no vēl joprojām jabākajiem.
• Informācijas pieejamība Latvijā un ES PASOS, 2008. gada pētījums. Skata informācijas pieejamību trīs jauno ES dalībvalstu "mājas" iestādēs un ES institūcijās, no pētnieka skatu punkta
• Kristīne Buka-Jarinovska Par Informācijas atklātības principu, Jurista Vārds 22.10.2002
• Kristīne Buka-JarinovskaInformācijas atklātības princips: teorija un prakse, Jurista Vārds, 18.07.2006
• Korupcijas barometrs 2008/I ar neraksturīgi daudz rakstiem par informācijas pieejamību
• Linda Austere par informācijas atklātības likuma desmitgadi Latvijā, politika.lv
• Linda Austere raksta par atklātības principu valsts pārvaldes funkciju deleģēšanas laikos

Slepenība

Secrecy

• Defining the Scope of National Security: Issues Paper for the Open Society Justice Initiative National Security Principles Project Tobijs Mendels interesanti par to, ko dažādās jurisdikcijās nozīmē "valsts drošība" un kā interpretējami ar šo jēdzienu saistītie ierobežojumi informācijas pieejamībai.

• Deep Secrecy "This Article offers a new way of thinking and talking about government secrecy. In the vast literature on the topic, little attention has been paid to the structure of government secrets, as distinct from their substance or function. Yet these secrets differ systematically depending on how many people know of their existence, what sorts of people know, how much they know, and how soon they know."
• Organizācijas www.openthegovernment.org ikgadējais ziņojums par slepenības kvantitatīvajiem indikatoriem federālajā valsts pārvaldē ASV:
  • Secrecy Report Card 2010
  • Secrecy Report Card 2009
  • Secrecy Report Card 2008
  • Secrecy Report Card 2007
  • Secrecy Report Card 2006
  • Secrecy Report Card 2005
  • Secrecy Report Card 2004

All that secrecy is expensive (Wired)

• Alasdair S. Roberts National Security and Open Government
• Alasdair S. Roberts " Preliminary Analysis of Data Relating to the Processing of Freedom of Information Act Requests Received by the UK Ministry of Defence " par tiem teju 16.000 informācijas pieprasījumu, kurus saņēmusi Anglijas aizsardzības ministrija laikā no likuma spēkā stāšanās 2005. gadā līdz 2008. gada beigām.
• Deivids Banisārs (David Banisar) Eiropas Padomes paspārnē ir sagatavojis pētījumu par pretterorisma pasākumu ietekmi uz vārda brīvību. Pētījuma Speaking of Terror teksts.
• Maikls Nelsons (Michael Nelson) Security Classification of Information (1993 atjaunots 2002) Kvista (Quist) opus magnum par informācijas klasificēšanu
• Removing Knowledge Interesants raksts par slepenības mērķiem, būtību, patieso (?) apjomu un nākotni
• Improving deflassification ziņojums prezidentam par informācijas atslepenošanas praksi un status quo ASV 2007. gadā. Līdzīgs ziņojums Report on protecting and reducing government secrecy tapa arī 1997. gadā. Toreiz - ASV kongresam. Un, ja jūs patiešām interesē - tas vēl nebūt nav viss
• Lapdogs, Watchdogs, and Scapegoats: The Press and National Security Information. Mary-Rose Papandrea no Boston College Law School. Autorei ir arī citi, ne mazāk aizraujoši raksti, kuri aplūko vārda brīvības ļoti aktuālus aspektus
• ASV 2009 gadā tika konstatētas 107 ierobežotas pieejamības informācijas grupas. Par to New York times editorial 2009. gada 23. martā
• Vienkāršam ieskatam - Wikipedija par classified information

Ierobežojumi

Restrictions

• Study on Trade Secrets and Confidential Business Information in the Internal Market Lielisks pētījums. Lieti noderēs Rīgas Domei un Publiskajām kapitālsabiedrībām.

• The Right to Information and Privacy: Balancing Rights and Managing Conflicts Deivida Banisara visai pamatīgs ieskats jautājumā par vienmēr sāpīgo balansu.

• Vai visi tiesu spriedumi ir publiskojaumi? Jāņa Muižnieka raksts - juridiska analīze - par slēgta tiesas procesa un sprieduma publiskas pasludināšanas jēdzienu juridisko dabu. Papildināts ar Mārtiņa Mita komentāru par šo jautājumu cilvēktiesību aspektiem un, visbeidzot, Vinetas Skujinieces pārskatu par aktuālajiem vārda brīvības jautājumiem Latvijā. Publicēti: Likums un Tiesības, 2000. gada novembris, Nr. 15

• The Right to Information and Privacy: Balancing Rights and Managing Conflicts D. Banisāra salīdzinošs skatījums uz plaši apspriesto jautājumu par to, kā sabalanēt atklātumu un privātumu.
• Austrālijas nacionālā audita komisija 2001. gadā veica auditu par konfidencialitātes noteikumiem valsts pārvaldes kontraktos. Rezultāts - vadlīnijas. There is no simple rule for classifying information in, or in relation to, a contract as confidential which can be unilaterally applied in all circumstances. As part of the audit, comprehensive criteria were drawn up to assist agencies in dealing properly with confidentiality provisions in contracts [..]. These criteria draw heavily on broad principles expressed in existing legislation and on what courts and tribunals have held to be confidential information, and could be applied equally in cases where the Commonwealth has a particular commercial interest it wishes to protect.
• Fragile Merchandise: A Comparative Analysis of the Privacy Rights for Public Figures Scott Shackelford on right to privacy afforded to public figures. Salīdzinošs skatījums uz ASV, Angliju, Vāciju un Franciju tiesu prakses kontekstā.
• The Public's Domain: The Evolution of Legal Restraints on the Government's Power to Control Public Access Through Secrecy or Intellectual Property (2003) Lee interesantā veidā saista public domain jēdzienu, kas pazīstams saistībā autortiesībās, ar informācijas atklātību, "Drawing upon modern evolution theory and Bruce Ackerman's theory of constitutional moments, the Article shows how the various uses of the public domain in intellectual property law and government secrecy cases are all related in origin, structure, and function, and concludes by suggesting how the concept of the public domain may now lie in threat of extinction."
• NATO, Secrecy and the right to information (2002) Informācijas klasificēšana NATO ietvaros ir neapskaužams analīzes objekts. Pats dokuments, kas nosaka klasificēšanas pamatprincipus - ir klasificēta informācija. Als Roberts piedāvā viens no samērā retajiem pētījumiem par šo tēmu. Publikācijas pilnā versija
• The Mosaic Theory, National Security, and the Freedom of Information Act (2007) Deivids Pozens (David Pozen) raksta par mozaīkas teorijas (Mozaic theory) piemērošanas robežas, klasificējot informāciju, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem. Mozaīkas teorija ir jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā vairāki dokumenti, kas patstāvīgi nesatur aizsargājamu informāciju, aplūkojot kopskatā, var atklāt sensitīvu faktu.
• GIS in an Age of Homeland Security: Accessing Public Information to Ensure a Sustainable Environment (2005) Patrīcija Salkina (Patricia Salkin) raksta par ģeogrāfiskās/kartogrāfiskās informācijas atklātības niansēm valsts drošības apsvērumu kontekstā. Īpaša uzmanība - klasificēšanas apjomam un pamatotībai. Raksts būtisks arī tiem, kuri interesējas par info atkalizmantošanas jautājumiem.
• Rays of Sunlight in a Shadow War: FOIA, the Abuses of Anti-Terrorism, and the Strategy of Transparency Kreimers (Kreimer) par "karu pret terorismu", brīvību ierobežošanu un mehānismiem, un atgriešanos pie likuma varas. Gara, interesanta, juridiska analīze no U Penn.

Tiesību īstenošana

Implementation

• Learning lessons from British and European Freedom of Information Law Elizabeth Jackson, Producer/ Presenter Australian Broadcasting Corporation, Sydney. Salīdzinošs, žurnālista skatījums uz informācijas atklātību Austrālijā, Anglijā, Zviedrijā un Skotijā. Maz teorētisks un praktiski interesants.

• Kā ieviest atvērtu pārvaldi? Gadu pēc slavenās Baraka Obamas atvērtās valdības direktīvas (Open Government Directive) ieviešanas, divi profesori - Lee un Kwak - nāk klajā ar darbu, kurā aplūko šīs vispārīgās iniciatīvas ieviešanas mehānismus un sekmju priekšnoteikumus. Viņi secina - ieviešana ir sekmīgāka, ja tiek plānota un īstenota pakāpeniski, virzoties no viena pasākumu kopuma (stage) pie nākamā. Pienācīgā kārtā izvērtējot, vai jau īstenotais ir iedzīvojies un nostiprinājies pārvaldes ikdienas darbā.
• Law Lags Behind: FOIA and Affirmative Disclosure of Information Michael Herz no Cordozo Law School raksta par info-a mestajiem izaicinājumiem gan sabiedriskajiem, gan tiem, kas saistīti ar "informācijas laikmeta" diktētajām prasībām. Divi galvenie izaicinājumi: nespēja piespiest iestādes ievērot likumu un nespēja nodošināt pietiekamu proaktivitāti info-a iedzīvināšanā.
• UCL Constitution Unit How UK FOI is performing comparatively?, 2009. Interesants, salīdzinošs, ar skaitļiem un statitstiku.
• Enforcement models: Content and Context Laura Neuman raksta par trīs galvenajiem informācijas atklātības tiesību īstenošanas modeļiem: Tiesas kontroli, ombuda un informācijas tribunāla institūcijām
• New Strategies for the Enforcement of the Access to Information Act (2002) Raksts par informācijas atklātības likumu ieviešanas/kontroles stratēģijām - vienu no svarīgākajiem jautājumiem šīs debates kontekstā. No citiem atšķiras ar to, ka problēma aplūkota pamatīgi izstrādāta teorētiskā rāmja (complience strategy) ietvaros, piedāvājot tik pat strukturētus rīcībpolitikas risinājumus.
• Making access to information law work Pasaulē ir 80 (ar astīti) informācijas atklātības likumu un vismaz simt reižu vairāk pētījumu par to, kādēļ šādi likumi nereti netiek tālāk par papīru un nepārvēršas reālās tiesībās uz informācijas pieejamību, vai nodrošina tās vien daļēji. Kārtera centra sagatavotā publikācija sniedz vienkāršu pārskatu par iemesliem, kuru dēļ IA likumi "nestrādā" (why freedom of information laws fail) un lietās, ko varētu darīt, lai notiktu citādāk. Laba lasāmviela sākumam!

Harward University John F. Kennedy School of Government Transparency Policy Projekta pētnieki Archon Fung, Mary Graham, David Weil un Elena Fagotto rakstu in working paper sērijā uzrunā virkni interesantu jautājumu, izmantojot gan policy gan ekonomisku analīzi.

• The Effectiveness of Regulatory Disclosure Policies (2006) autori argumentē, ka "transparency policies are effective only when the information they produce becomes “embedded” in the everyday decision-making routines of information users and information disclosers." Pilnā versija - working paper
• The Political Economy of Transparency: What Makes Disclosure Policies Sustainable? (2004) This paper explores the dynamics of transparency. It asks why some government-created systems of disclosure improve over time while others stagnate or degenerate into costly paperwork exercises. Transparency policies inevitably begin as unlikely compromises.
• What every civil servant needs to know. Kas Anglijas ierēdņiem jāzina par cilvēktiesībām, informācijas atklātību un personas datu aizsardzību.

Skeptiķu stūrītis

Sceptics` Corner

• Jenny De Fine Licht The Effect of Transparency in Decision Making for Public Perceptions of Legitimacy in different Policy-areas

• Justin Fox Government Transparency and Policymaking Agrīns, bet vēl joprojām aktuāls viedoklis par to, kad un vai "caurskatāmība" veicina rīcībpolitikas kvalitāti.

• Tom McClean Not with a Bang but a Whimper: The Politics of Accountability and Open Data in the UK
• Danah Boyd "Transparency is not enough"
• Jesse Lichtenstein "Why Open Data Alone Is Not Enough"
• Do Informed Citizens Hold Governments Accountable? Pasaules Bankas Governance blogā Stuti Khemani secina "It depends".
• Too Big a Canon in the President’s Arsenal: Another Look at United States v. Nixon by Eric Lane, Frederick A.O. Schwarz, Jr., and Emily Berman, George Mason Law Review, volume 17, no. 3, Spring 2010. Ļoti interesants raksts par to, cik empīriski pamatos ir pārvaldes diskusiju un diskusiju dokumentu ierobežotas pieejamības statuss.
• Fake public participation J.H. Snidera (J.H. Snider) eseja par to, kā nepilnvērtīgas un deklaratīvas atklātības politikas var apdraudēt sabiedrības līdzdalības, kuru tiecas panākt atklātība, kvalitāti. Fake transparency-fake participation-fake democracy. Eseja publicēta The International Journal of Public Participation Volume 4 Number 1 January 2010
• Marylin Strathern lieliski raksturo audita un atklātības kultūras izpausmes un ietekmi mūsu ikdienā. Pēvērsiet uzmanību pirmajai - ievada - nodaļai viņas vadībā tapušajā grāmatā "Audit cultures: anthropological studies in accountability, ethics, and the academy", meklējiet Google books !
• The Social Life of Information John Seely Brown, Paul Duguid - abi pazīstami informācijas pētnieki, vada manis sadaļā Lekcijas ievietoto kursu History of information. Zinoši, interesanti, un veselīgi kritiski. Par "dokumentu" - grāmatas 7. nodaļa
• Daudzas no The Social Life of Information domām iepriekš attīstītas īsākās publikācijās. Piemēram, manis minētā nodaļa par dokumentiem. The Social Life of Documents, publicēts firstmonday.org 1996. gada Vol.1 Number 1. Giorgio Bertini par to saka: "This classic paper from 1996 is must-read for every year, just to watch the flow of innovations with cautious eyes"
• The transparency president? The Obama administration and open government. Cary Coglianese, 2009. Available for free, courtresy of the author to commemorate the 2009 Right to know day. Interesants skats uz to, kā atklātības retorika atšķiras no atklātības politikas.

Nododu jūsu vērtējumam, manuprāt, lielisku diskusiju no The New Republican. Arī es uzskatu, ka atklātības retorikai un politikai ir tendence uz pārmērībām, kas daudzu acīs ilgtermiņa šīs idejas padara par neauglīgu traucēkli. Gluži kā cenas - arī atklātība ir "downwards sticky"…

• Lawrence Lessig nevis par internetu, nevis par politisko korupciju, bet par atklātības pārmērībām "Too Much Transparency"
• Tim Wu, ari ne par net neutrality, ka ierasts, bet, pievienojoties debatei - ari par Too much transparency Kādēļ atklātība nav priekšnoteikums rīcībai sabiedrības interesēs?
• Ellen Miller un Michael Klein atbilde TW, More scrutiny of government is the solution, not the problem
• David Weinberger Greater transparency will build public trust..
• Lawrence Lessig atbild kritiķiem Kādēļ atklātība nav panaceja?

Sausais atlikums

Outputs and outcomes

• When Does Transparency Generate Legitimacy? Experimenting on a Context-Bound Relationship

Lieliskie: Jenny De Fine Licht, Daniel Naurin, Peter Esaiasson un Mikael Gilljam

Only when behavior close to a deliberative democratic ideal was displayed did openness of the process generate more legitimacy than closed-door decision making with postdecisional justifications

• Does Transparency Strehngten Legitimacy?

In this paper we present a critical perspective on the assumptions underlying the relation between transparency and legitimacy. We reconstruct three assumptions from EU policy documents – transparency strengthens input legitimacy, output legitimacy and social legitimacy – and then highlight several weaknesses. We conclude that transparency is a key element of democratic institutions but na¨ıve assumptions about the relation between transparency and legitimacy can and should be avoided. We warn against a simplified trust in the benefits of the Internet: enhancing legitimacy is much more complicated than creating fancy websites. (No: Žurnāla)

• Does transparency generate legitimacy? An experimental study of procedure acceptance of openand closed-door decision-making Jenny de Fine Licht, Daniel Naurin, Peter Esaiasson, Mikael Gilljam par to, vai un kādos apstākļos atklātība tiešām veicina lēmuma leģitimitāti. Viens no retajiem eksperimentā balstītajiem pētījumiem, kurš sniedz gan interesantu teorētisku, gan empīrisku pienesumu diskusijai.
• Evaluating the Impact of Open Data Websites Eleonore Fournier-Tombs kritiski par to, kā iespējams mērīt atvērto datu interneta vietņu pievienoto vērtību - vai tās tiešām sasniedz savus mērķus?
• Corruption and Openness Diezgan interesants, nesarežģīts, bet arī ne pārlieku vienkāršots ekonomistu skats uz to, vai un kā atvērtība (ekonomikas un informācijas) ietekmē korupcijas riskus un tās izplatību. Rezultāti nav viennozīmīgi un liek padomāt, tomēr skaidrs ir tas, ka korupcijas izplatību/ekonomikas produktivitāti noteikti mazina kapitāla aizplūšana (tostarp offshore kompāniju izmantošana)
• Transparency and Corruption: Evidence from India Izrādās, ka informācijas atklātības pieprasījums reizēm ir iedarbīgāks kā kukulis. Jauns pētījums no Indijas.
• FOI Laws Around the World Grega Michnera raksts nav pat jāpievelk pie tēmas par info-a likumu sauso atlikumu, jo tas ir tieši par to!
• Atklātība = vairāk uzticēšanās Viens no salīdzinoši nedaudziem pētījumiem, kas tiecas mērīt to, vai atpgalvojums par atklātības nesaraujamo saiti ar uzticēšanos tiešām ir pareizs. Stephan G. Grimmelikhuijsen, Utrecht University, Transparency of Public Decision-Making: Towards Trust in Local Government? Īsumā
• Transparency against corruption Catharina Lindstedt & Daniel Naurin rakstā par to, vai tiešām atklātība veicina korupcijas novēršanu - teorētisks skats.
• Vai algu atklātība ietekmē to lielumu? Rafael Gomez un Stewen Wald rakstā When public-sector salaries become public knowledge: academic salaries and Ontario's Public Sector Salary Disclosure Act
• An Analytic Framework for Open Meetings and Transparency Suzanne J. Piotrowski un Erin Borry raksts, kas piedāvā teorētisko ietvaru atvērto sanāksmju likumu analīzei un kvalitātes novērtēšanai.
• Norway publishes all income (tax payed) on line (apkopo info_a)
• Ken Arrow (1973) Information and economic behaviour
• David Cuillier un Suzanne J. Piotrowski Internet information-seeking and its relation to support for access to government records As more people use the internet for gathering information about their governments and communities, it is unknown whether such online information-seeking is related to increased support for government transparency and the right to request public records. This paper applies a uses and gratification theory approach to examine internet information use and its relation to support for citizen and press access to government records.
• Robert Hazell, Ben Worthy & Mark Glover (Constitution Unit, University College London) par Informācijas atklātības likuma (2000) ieviešanas sekām un Apvienotajā Karalistē. Šī prezentācija apkopo pašreiz UK plašākā (pirmā?) pētījuma par Info atklātības likuma ietekmi , aplūkojot tādas kategorijas kā "transparency", "openness", "better quality of decision-making", "chilling effect" un citas.
• Kāds ir atklātības likumu sekas? Chris Guthrie savā nodaļā "Law, Information, and Choice: Capitalizing on Heuristic Habits of Thought" grāmatā "Heuristics and the Law" (īss apraksts šeit), ņemot par pamatu empīriskus pētījumus, lūko rast atbildi uz jautājumu, vai tiesiskais regulējums/politika, kas uzliek par pienāumu institūcijai vai personai obligāti publiskot noteiktu informāciju, veicina sabiedrības informētu un brīvu izvēli?
• Risks and rewards of transparency Babaks Armajani (Babak Armajani) jautā un atbild, kādēļ viena no labākajām pārvaldības uzlabošanas stratēģijām - transparency - tomēr rada riska sajūtu?
• Open to Question – Journalism and Freedom of Information Rosenbaums diezgan vienkāršā analīzē par to, kāds žurnālistiem ir/var būt labums no FOIA Īrijā un Zviedrijā. Rezultāti pārsteidzoši - Zviedrijā esot labāk!:)
• Journalists' use of the UK Freedom of Information Act The Constitutions Unit pētnieki no University College of London par žurnālistu un likuma attiecībām UK. Secinājums: Little difference to every-day reporting, great for investigative journalists, and in general FOI has "provided journalists with the opportunity to obtain information or pursue story angles that previously they might not have. While not a tool to use in every day reporting, FOI occasionally proves very useful."
• The Benefits and Costs of Transparency: A Model of Disclosure Based Regulation (2002) David Weil (Deivids Veils) aplūko sasaisti starp ieguldītajiem resursiem un iegūto labumu no informācijas atklāšanas gan no informācijas sniedzēju, gan saņēmēju puses, kā tie ietekmē šī procesa pamatā esošo institucionālo sistēmu. Salīdzinošais skatījums ļauj izveidot sistēmu, kura ļauj prognozēt vai konkrēta sistēma laika gaitā kļūs labāka un efektīvāka.
• Do Freedom of Information Laws Decrease Corruption? (2007) Ir visnotaļ pamatots jautājums. Samia Kosta Tavares (Samia Costa Tavares) noskaidro, kā laikā kopš likuma pieņemšanas ir mainījies korupcijas līmenis valstī. Kā mainīgie modelī izmantoti info_a likuma esamību un divu dažādu korupcijas/uztveres mērīšanas indeksu datui, kā arī vēlēšanu sistēmas un izpildvaras modeli. Secinājums: saistība nav viennozīmīga.
• Freedom of Information: History, Experience and Records & Information Management Implications in the USA, Canada and the United Kingdom The Constitution Unit, Department of Political Science/School of Public Policy, University College pētnieki aplūko trīs dažādu anglosakšu valstu, dažādos laikos tapušu likumu sekmes un ietekmi. Interesants, neierasts, bet nepieciešams skatījums - mijiedarbība ar informācijas pārvaldības aktuāliem jautājumiem.
• Does transparency make a difference. The example of European Council of Ministers David Stasavage, London School of Economics, 2005. Interesanta publikācija, kas tuvāk aplūko bieži apspriestos jautājumus par to, vai atklātība palīdz vai kaitē lēmumu pieņemšanas procesam un kvalitātei: "In the theoretical section of the paper I argue that when constituents can better observe decision making, this has the advantage of disciplining representatives, but transparency can also have costs involving increased incentives for representatives to posture and to ignore private beliefs about appropriate policies." Īpaša pievienotā vērtība ir empīriski dati par atklātības "cenu".
• Coming clean and clearing up: is voluntary disclosure a signal of effective self-policing

FYI

• Misquoting Madison`s "Knowledge will forever govern ignorance". Viena no visbiežāk lietotajām frāzēm, raksturojot informācijas atklātības labumus, bet, vai Madisons tiešām domāja informācijas pieejamību? "As Oliver Wendell Holmes Jr. once warned,"one of the misfortunes of the law [is] that ideas become encysted in phrases and thereafter for a long time cease to provoke further analysis.""